Šrilanka (pirmā nedēļa)

26.02. - Izbraukšanas diena

Jau no paša rīta mostamies un dodamies ceļā uz Egīla Gulbja laboratoriju nodot C-19 analīzes (katram tas prieks maksā 37€), bez tā mūs valstī iekšā nelaidīs. Saliekam pēdējās lietas mugursomās, izpucējam māju īrniekiem, saliekam pēdējās mantas pa kastēm un sadrukājam pēdējos dokumentus. Vēl pēdējie apskāvieni un laba ceļavēja vēlējumi no mūsu mīļajiem vedējiem, draugiem, māsīcas un mammīte arī asarām acīs atbrauca pēc pēdējām kastēm. Pieliku pie darba - ledusskapja pucēšanas - lai nav jādomā par meitas ilgo projāmbūšanu ;) 

Iekšējās sajūtas dīvainas un nesaprotamas. Ir traka situācija valstī - trešā diena, kopš Krievija ir sākusi karu ar Ukrainu - un domas pa galvu mijas visdažādākās. Mana fantāzija piedāvā traki briesmīgus scenārijus un notikumu virkni, ko saprātam apturēt ir grūti. Emocijas ir ļoti sakāpinātas un pluss vēl arī nogurums, kas nemanot sakrājies, neziņa un stress kopā veido baigi nesaprotamo kokteili. Liekas, ka priecāties un doties ceļā ir slikti. Liekas, ka šobrīd vajadzētu palikt šeit un gaidīt kas būs. Drosme papēžos. Vēderā trauksmaini taureņi. Emocijas sprūst kaklā. 

Pēcpusdienā pl.: 16:30, Rīgas autoostā iekāpjam Rīga - Viļņa autobusā un jau pēc 4h esam Viļņas diezgan neviesmīlīgajā autoostā, mazais break diezgan piekakātajā McDonaldā (burtiski) un tālāk nakts autobuss ar Zelta mikrofona ierakstu gada balvas ceremoni Viļņa - Varšava. 

27.02. - Polija un lidojums

Varšavā esam super agri no rīta - pirms sešiem. Atrodam metro stacijā kādu mazliet siltāku vietiņu kur pasēdēt un gaidām, kad atvērsies kāds cafe, kur pavadīt atlikušo laiku un paplānot ceļojumu. Uz lidostu braucam ar metro S2. Ceļš paskrien ātri, jo draugu uzdāvinātie mazie Rīgas šampanietīši aiziet rūgdami! Lidostā viss ļoti veiksmīgi. Esam ļoti laicīgi. Iekārtojamies neērtajos LOT parastās klases beņķos, paceļamies un gaidām vakariņas. Naktsmiers nekāds. Filmas un nesaprotami mēģinājumi iemigt - neveiksmīgi.

28.02. - Welcome to Šrilanka

Nakts lidojums jau gandrīz ir galā. Mums pasniedz brokastis. Ēdiens vispār labs un garšīgs. Vienīgais “kājas aiz ausīm” problēma. Robežkontrole ļoti veiksmīga un bez aizķeršanās. Mums jau lidmašīnā iedeva lapiņas, kas jāaizpilda ar basic info priekš robežsargiem, līdzi mums smuki viss sakopēts:

- Covid-19 tests,

- Covid-19 sertifikāts, 

- vīzas apstiprinājuma e-pasts, 

- Health declaration QR kods un viss kā pa sviestu. Esam Šrilankā!

Turpat lidostā samainām EUR pret Šrilankas rūpijām (lasījām, ka tā esot visizdevīgākā vieta kur mainīt - aplamības - pilsētā pie vietējiem veikalos vai pat hotelī valūtas kurss ir draudzīgāks), nopērkam SIM karti (Dialog - 1299 rūpijas ar 6+4GB) un dodamies cauri miljons Taxi čaļiem uz izeju. Ahh! Pirmais siltums sejā (kaut laiks ir pirms septiņiem no rīta) un pirmā papagaiļu dziesmas! Bijām plānojuši braukt ar vilcienu, taču vilciena stacija 2km attālumā. Divas negulētas naktis darījušas savu un iet nekur negribas ar piepampušām kājām un stīvām mugurām. Atrodam Tuk-tuk un mēģinām nokaulēt braucienu līdz Negombo - diezgan neveiksmīgi (pirmajā pieredze - pirmie kucēni), bet miegs nāk, dušu un mierīgu vietu atlaisties gribas. Kā saka - no lidostas 95% tūristu vienmēr aizbrauks pa dārgāku naudu nekā to var izdarīt (pacietība laikam ir tas, kam jābūt daudz ;) )- taxi un tuk-tuki šo atlidotāju nogurumu ļoti labprāt izmanto. Mūsu čalis jau brauciena laikā sāk kaut ko spuroties, ka mūsu viesnīca ir tālāk nekā Negombo un finišā atbraucot mēs atkal diskutējām par summu. Saprotam, ka viņš grib vairāk nekā norunātais. Jurim dodot 100 rūpijas netīšām ideadas 1000 rūpijas un tā nu mēs 4€ vietā atbraucām pa 10€ :D

Numuriņu vēl tīra līdz ar ko mums mazliet jāuzgaida. Kaut kā prāta apmāti nevis sēžam uz vietas un gaidām, bet, nolikuši somas, dodamies pastaigāties. Aizejam līdz pludmalei, pa ceļam vērojam, kā dzīvo vietējie, palmas, vāveres, kas nav vāveres lēkā pa elektrības vadiem un visapkārt tik smaidīgi cilvēki, kas sveicinās uz katra soļa. Neko vēl nesaprotam, kur atrodamies! Paēdam brokastis un dodamies uz viesnīcu gulēt! Tā arī visu dienu un visu nakti noguļam!

1.03. - Negombo

Pasludinām šo par pirmo oficiālo ceļojuma dienu. Esam izgulējušies nieka 21h, paēduši Villas pieticīgās brokastis - glāze papaijas sulas, augļu šķīvis, viens cīsiņš, viena ola, viena tomātu šķēlīte, grauzdēta baltmaizīte, ievārījums un tēja ar pienu. Sasmērējamies ar kremiem (ārā +35 grādi) un dodamies ar svaigu aci apskatīt Negombo. Svelme, karstums un īsti neviena tūrista, nez kāpēc? Pirmais pirkums - cepure - 1,7€. Jūra, draudzīgais rokassprādzīšu pārdevējs, no kura Juris ļoooti veiksmīgi tika vaļā. Šeit godīgums un tiešums acīmredzot ir augstā vērtē. Nogaršojam pirmo street food - fritētu mīklas trijstūrīti ar dārzeņu pildījumu, kam klāt nāk mērce celafāna maisiņā (0,26€) - pikanti un garšīgi. Tālāk seko ceļš uz fish market. Sejas maskas pasargā netikai no C-19, bet arī no trakiem aromātiem. Interesanti, kā tiek žāvētas zivis - pludmalē, saulē, smiltīs uz tādiem kā brūniem paklājiem un diezgan lielās plantācijās. Pēc noteiktas kaltes sasniegšanas zivis tiek liktas kartona kastēs un transportētas uz … kkur tālāk pārdot :) Negombo ir tik maza pilsētiņa, ka viens no apskates objektiem mums bija cietums! Pusdienas (380 rūpijas, kas ir 1,7€) uz abiem - rice and curry - pikanti un garšīgi. Apskatījām budisma templi - Angurukaramulla Temple, kur uzzinājām, kā tad ir dzimis Buda (īstajā vārdā Siddhartha Gautama) un kā kļuva par to. Ar Tuk-tuk uz viesnīcu, duša, pārģērbties un vakariņas Juda Restaurant. 

Pirmais iespaids - karsti, svelmīgi, skaļi, atkritumi visur, daudz suņu un kaķi uz ielām!

2.03. - Braucam svinēt dzimšanas dienu uz galvaspilsētu

Nu jau ierastās pieticīgās brokastis un dodamies uz tuvējo vilciena staciju. Ceļš uz galvaspilsētu Colombo 3.klases vagonā uz abiem izmaksā 110 rūpijas, kas ir 0,48€. Brauciens 1,5h un esam klāt. Wow, lūk tā ir very busy city! Liekas, lai brīžiem sadzirdētu vienam otru blakus ejot ir jākliedz, jo apkārt cilvēki, auto, moto un tuk-tuku ka biezs, un katrs kaut ko vēlas pārdot, piedāvāt un katrs ir ar mērķi nonākt ātrāk no punkta A uz B. Izgājām cauri parpalu tirgum un pa vienu no traki skaļajām galvenajām ielām līdz ļoti skaistai un iespaidīgai mošejai - Red Mosque. Iekšā mēs netikām, bet ārpuse - ļoti skaista. Varu tik iedomāties cik tīra, kārtīga ir iekšpuse - pilnīgs pretstats ielām un apkaimei. 

Uz ielas redzam, ka vietējie tirgus gruščiki mielojas ar kādu interesantu dzērienu - nogaršojot saprotu, ka tā ir laima sula ar sāli, ūdeni un ledu. Diezgan ok, ja neskatās uz sanitārajiem apstākliem - stikla glāzes tiek mazgātas vienā bļodā un atšķaidāmais limonādes ūdens no otras pašas ielas vidū. Mmm, kā es dievinu augļu, dārzeņu un vispār pārtikas tirgu - katrā valstī tur ir sava burvība, bet kopējā būtība viena! Pēc tam izstaigājuši debesskrāpju / bagāto rajonu un paēduši bagātīgas pusdienas (rice and curry un kottu) pa 5€ uz abiem devāmies uz nākamo budistu templi - Gangaramaya Temple, kur jauks vecītis mūs izvadāja pa templi, muzeju, pievērsa mūsu uzmanību būtiskiem sienu gleznojumiem, budām, muzeja eksponātiem, kā, piemēram, tur atrodas Budas mats, un pats interesatākais - iepazīstināja mūs ar pāris rituāliem, kas jādara svētvietā pie svētā, milzīgā koka, kas aug telpai pa vidu. Jāpiemin, ka Vecītis itin nemaz nerunāja angļu valodā! Kaut kā tas viss baigi attīrīja un iedvesmoja! Ceļš mājup ar vilcienu arī bija neliels kultūršoka pārbaudījums, jo stacijā norāžu par to, no kura perona atiet kas - nav. Protams, taksisti izmanto brīdi un redz apjukušos baltos tūristus, mēģina iesēt vēl lielāku apjukumu par to ka viss taču ir tik sarežģīti, un vilcieni tagad pilni ar cilvēkiem, kas dodas mājup no darbiem (pl.: 17:20) un vispār ir jāņem taksis pa 3000 rūpijām un būsim priecīgi savā viesnīcā! Jā - pats vari braukt pa 14€, 0,50€ vietā. Ar vietējo palīdzību visu atrodam un esam diezgan pilnā vilcienā back to Negombo. Finālā dzimšanas dienas svētku vakariņas restorānā Ocean 14 Restaurant pie Indijas okeāna (Jurim gan tā ir “zabigalofka”) ar gardām nūdelēm, garnelēm un jūrasvelšu salātiem pa 17€, no kuriem 7€ bija tikai par aliņiem. Alus un cigaretes šeit ir diezgan dārgs pasākums.

• ubagi un trūkuma cietēji Šrilankā ir diezgan daudz. Grūti šos cilvēkus nosaukt par bomžiem - viņi nesmird un tiešām var redzēt, ka lūdz naudu ēdienam, nevis alkoholam vai narkotikām. Ļoti skumji uz šo ir noskatīties. Esam nolēmuši, ka katru dienu iedosim naudiņu vienam ubagam. Bet tas nemaina situāciju, ka rīt viņam arī gribēsies ēst. Šeit alkohols, cigaretes un kur nu vēl narkotikas ir ļooooti dārgas. Akoholu var iegādāties specializētajos veikalos, ko pagaidām Negombo esam redzējuši tikai divus. 
• arī klaiņojoši suņi (un kaķi) bez saimniekiem Šrilankā ir ļoti daudz. Un arī uz šo faktu ir nežēlīgi grūti skatīties. Attieksme pret šiem dzīvniekiem ir pilnīgi citādāka nekā pie mums Latvijā, Eiropā. Suns šeit nav mīlulis vai cilvēka labākais draugs. Suns šeit ir kā balodis vai kā zvirbulis, tikai šo balodi reti kurš baro. Daži suņi šeit ir tādi veselīgi, bet citi šausmīgi, šausmīgi novārguši un pusdzīvi karstumā, bez ēdiena un ūdens, slimīgi un traki bēdīgi. Neesmu redzējusi pagaidām nevienu “smaidīgu” suni. Visi tādi nopietni un klaiņojoši. Mana sirds katru reizi lūzt šo ieraugot. Liela bezspēcības sajūta. 

3.03. - atpūtas un plānu kalšanas diena

Šodien mēs kārtīgi atpūšamies un nedarām neko. Pēc brokastīm izdomāju palasīt grāmatu saulītē - sliktākais lēmums visās Šrilankas dienās - es biju aizmirsusi, ka man nav uzsmērēts pretapdeguma krems un stundas laikā sadedzināju plecus, rokas un kājas! Vienīgais labums - grāmata ļoti interesanta :). Pusdienās izgājām līdz veikalam, kurā lielākais pārsteigums bija importa alkohola cenas - Jack Daniel 0,5l maksā ne mazāk un ne vairāk kā 70EUR. Aizgājām uz vietējo bodīti pēc augļiem. Nogaršojām avokado, mango, guavu, savasu un delifruit, kas labs vēderam. Pasludinu savasu par savu mīļāko augli! Mmm! Saulrietā gājām nopeldēties Indijas okeāna viļņos. Noskatāmies uz tūristu pārīti, ieņemam vietu smiltīs viņiem blakus, noliekam mantas blakus viņējām un informējam, ka mēs pieskatīsim jūsu lietas un jūs pēc tam mūsējās, uz ko meitene atbild, ka nav vajadzības - te ir daudz cilvēku un neviens neko nezags. Pelde bija lieliska! Viļņi palieli un spēcīgi rauj iekšā un pēc tam atkal sit pa kājām. Kā beigās izrādījās šis pārītis no UK ir medusmēnesī, gluži tā pat kā mēs, tikai viņi ceļo jau piekto mēnesi, mēs esam identiski viena vecuma, viņiem arī ir kaķis un vakariņu gaitā saprotam, ka mums ir tik daudz kopīga, tik vieglas sarunas un tik ļoti līdzīga domāšana un dzīves uztvere. Kolosāla un iedvesmojoša iepazīšanās! 

4.03. - atpūtas diena

Šodienas tēma - miegs! Miegs, brokastis, grāmata, miegs, pusdienas, miegs! 

Papildus pievienotā vērtība miegam un atpūtai šajā dienā ir saruna ar pusdienu vietiņas cafe īpašnieci, kas mums laipni pastāstīja par skolas sistēmu Šrilankā. Covid laikā viņiem viss notika attālināti, taču noteiktu laiku nenotika nekas skolotāju streiku dēļ. Ir trīs veidu skolas - valsts (jāmaksā minimāla summa, bet jāmaksā, jo izglītība Šrilankā nav bez maksas), privātās (jāmaksā noteikta summa), internacionālās (jāmaksā vēl lielāka summa, bet šī esot labākā iespējamā izglītība, ko bērns var iegūt). Visiem bērniem ir skolas formas, ar tām obligāti jāiet no rīta puses. Pusdienas (karstais laiks) katrs dodas uz mājām un tad vakarā skola atsākas un uz to var doties brīvā apģērbā. Brīvlaiks ir augusts un decembris, un aprīlī 2 nedēļas - pārējā laikā notiek stundas.

5.03. - Colombo otrā iespēja

Paēduši brokastis laižam ar vilcienu uz Colombo. Šodien ceļš grūtāks, liekas, ka ir par karstu un smagnēju. Pirmais ko darām galvaspilsētā - atrodam sabiedrisko autobusu - jāizmēģina kā tad ir pārvietoties ar to. Šoferis brauc tiešām kā trakais - dod ručkā un tad uzreiz pa mēmajiem, ko pavada nemitīga pīpināšana. Biļetes 0,11€ katram un pēc nepilnām 15 min esam Šrilankas Nacionālajā muzejā. Ieejas maksa katram 1000 rūpijas - vai ir vērts - nē! Muzejā nav nevienas kondicionētas telpas un viss liekas ārkārtīgi garlaicīgi. Meklējam Good Market - tikai sestdienās tur šeptē Jeewa’s and Kuma’s Natural Foods, kur varot ļoti gardi paēst. Kamēr tiekam līdz turienei mums atliekt tikai džekfruita kotletes, jo pārējie trauki izlaizīti. Nogaršojam vēl hopper - tādu kā mīklas plācenīti ar oliņu un sieru - garšīgi. Apskatam Independence skvēriņu, kur ar mums sarunu uzsāk kāds piketa aktīvists un jautā mūsu viedokli par to, kas mūsuprāt ir fundamental rights. Mūsu sagurušās domas ir piefiksētas audio ziņā un tiks izmantotas atskaņošanai piketā, kā arī pašā valdībā (un man pat liekas, ka tas čuvaks pieminēja vārdu Brisele). Dodamies atpakaļ ar sabiedrisko transportu uz vilciena staciju. Garais ceļš mājup un vakariņas, nu jau iemīļotajā vietiņā Ocean 14 restorānā - šodien uz šķīvja barakuda un kalmāri.

6.03. - ceļš uz Mirissi

Paēduši brokastis (tagad jau tiešām viena cepta ola, viens cīsiņš, viena tomātu šķēlīte, maizīte, augļu šķēlītes, tēja un papaijas sula liekas traki labas bročas) dodamies uz vilcienu, lai sāktu 5h garu ceļu uz Mirissi. Mūsu gudri sashēmotais plāns, lai nav jāgaida no vilciena uz vilcienu miljons stundas, mazliet sašķobījās, jo pirmais vilciens kavējas 20 minūtes un ātro vilcienu no Colombo uz Mirissi esam nokavējuši. Pēc 1,5h brauciena (kura laikā telefonos kapājām dārzeņu spēli :D un vērojām vietējos) uzgaidām lielajā stacijā vēl 40 min un ar otrās klases biļeti pa 300 rūpijām katram (1,33€) laižam uz Mirissi. Nekāda vaina. Pusdienās ūdens un banāni, izklaide - dārzeņu spēlīte. Izlekuši no vilciena meklējam tuk-tuku un pa 300 rūpijām čalis aizveda mūs līdz pilsētiņas centram (300 rūpijas 3km brauciens ar tuk-tuk ekvivalenti - 3,5h brauciens otrās klases vilciena vagonā - dīvaini). Iekārtojamies istabiņā - ne visai veiksmīga izvēle - maziņš rūķu kambaris ar gultu un bez kondiškas, kur telpas atlikusī platība ir trīs flīžu platumā un vannasistaba - tā pat - 3 flīžu platumā, toties šeit no rītiem var redzēt monkey kokos un varānus uz zemes - will see! Dodamies vakariņās uz pludmales restorānu (šodien šikojam), kur taisnā vīlē ielokam sea food kottu ar alu un grilled garneles spacy mērcē ar rīsiem un džintoniku. Kopā sapiķojām 27€, bet bija gardum gardi ar dzīvo mūziku un okeāna viļņiem fonā. Aliņš uz viesu mājas terasītes, kaudze odu pabaroti un liekamies uz auss mūsu rūķu siltumnīcas istabiņā! :)

Pirmais iespaids par Mirissi - ļoti daudz krievu, ukraiņu (un arī vācieši - bet jaunieši nevis penžas, nu labi - ir arī pāris penžas, bet maz) tūristu, suņi šeit izskatās pēc suņiem - smuki paēduši, cenas nav no tām zemākajām, pilsētiņa ļoti feina!