Kambodža (pirmā nedēļa)
29.10. - šopings Kambodžas “Alfā”
Esam Kambodžā (agrāk saukta par Kampučiju)! Mūsu ceļojuma sestā valsts! Yeee! Esam galvaspilsētā - Phnom Penh (Pnompeņa). Kārtīgi izguļamies mūsu tropiskajā DE Hotel numuriņā, jo garais pārbrauciens un iebraukšana pilsētā pl: 4:00 no rīta ir darījusi savu. Un, kas interesanti - nakts vidū pilsēta itin nemaz negulēja - kāds ēda brokastis, kāds vakariņas, kāds kaut ko krāmē, ved, slauka, mazgā un šmorē ēdiena sagataves nākamajai dienai. Apbrīnojami!
Pusdienlaikā ejam brokastīs uz Yummy - tuvākā un lētākā vieta, ko varam atrast. Jāmin, ka pilsēta itin nemaz nav lēta. Daudzi uzskata, ka Kambodža ir nabadzīga un te ir super lēti, nu - mēs tā teikt pagaidām nevaram. Zem 10$ paēst ir diezgan grūti. Un te pat ir Starbucks!
Ārā, kā jau vienmēr, ir dienas karstākais laiks un pamatīga svelme, taču mēs ejam pastaigāties pa pilsētu. Attālumi ir lieli, satiksme haotiska un kājāmgājējs - pēdējā vietā - neviens tev nedos ceļu, ja brutāli nestādināsi mašīnas, mocikus un tuk-tukus.
Apskates objektu te ir pamaz un ar divām dienām pilnībā pietiek, lai visu skaisti un mierīgi apskatītu. Šodienas plāns:
- Nacionālais muzejs - mūsu ierašanās brīdī garā pusdienu pauze. Nebūs! Un varbūt labi ka tā - lasīju, ka ekspozīcija nav no interesantākajām un aizraujošākajām!
- Royal Palace - tā arī nesapratu, kur ir ieeja, jo uz 3m augsta mūra bija pielikts klāt vēl 3m augsts žogs, lai tā nu točna neviens neko neredz un pat nedomā ielīst teritorijā. Bet laikam arī šeit visi bija devušies garā pusdienu pārtraukumā un tūristu ieejas vārti bija ciet.
Visi tempļi un pilis zeltā lietas, taču visas pārējās pilsētas celtnes maksimāli pelēkas un vienkāršas. Gar kanālu ir sasēduši tirgoņi - ko nu kurais - auglīši, dzērieni, lotosa ziedi, bet pats bēdīgākais - šeit ir vairāki būri ar daudz, daudz parastajiem zvirbulīšiem - tu vari samaksāt naudiņu un atlaist putniņu brīvībā (labai karmai or something), bet nepavisam negribas atbalstīt šādu biznesu, jo tas ir never ending story. Tu maksā un laid brīvībā, taču kāds cits ķer, spundē, moka un pārdod. Peee!
Vīrs uzstāj, ka jāiet šopingā, tad nu ejam meklēt Phnom Penh lielo tirdzniecības centru. Viss kā “Alfā” un pat vairāk! Pēc stundas katra rokās jau iepirkumu maisi ar šortiem un vitamīniem. Bišk’ pašāvām vaļā un paliels žūksnis iztērēts acis nepamirkšķinot! Turpat food courtiņā uzēdam pusdienas un ar tuk-tuku braucam mājās nolikt somas.
Vakara pastaiga mums sākas ar vietējā interneta uzstādīšanu (Smart karte uz mēnesi ar 40Gb maksā 5$). Tad Juris mani ved uz kādu templi cauri jocīgam rajončikam, kur, piemēram, moto servisam pa vidu turpat uz trotuāra ir uzklāts vakariņu galds, pa visu pagastu skan super skaļa mūzika un tam visam pa vidu cilvēki mēģina pārrunāt dienas notikumus. Tempļa darba laiks sen jau kā beidzies un visi mūki ir aizgājuši gulēt, bet te pēkšņi debesīs kāds sāk šaut nesūdīgu salūtu.
Kopā ar bērniem skrienam skatīt, kam par godu tad šis krāšņais salūts - iespējams sestdienai, bet varbūt - Heloweeniem?!
Vakariņās mums ir meksikāņu noskaņās - Tacos Kokopelli - brīnišķīga vieta un ļoti garšīgs ēdiens.
Tiekamies rīt!
!! Mazliet par Kambodžu.
Šeit pastāv konstitucionālā monarhija ar karali priekšgalā. Šeit dzīvo vairāk nekā 16 miljoni iedzīvotāju, kas runā khmeru valodā un 95% no tiem ir budisti. Oficiālā valsts valūta ir riel, bet cenas visur ir uzrādītas dolāros. Arī no bankomātiem tūrists lielākoties var izņemt dolārus nevis viņu naudu. Ja tu norēķinies ar dolāriem, tad atlikumu tev izdod rielos un kurss ir diezgan neizdevīgs. Sākumā ir baigā putra un es vēl aizvien neko nesaprotu, bet Juris jau ir piešāvies, kaut sākums likās mega frustrējošs. Īsāk sakot - izdevīgāk ir maksāt riel nekā dolāros.
Khmeru Impērija 12. gadsimtā bija lielākā impēriju visā Dienvidaustrumāzijā, tās centrs - Angkora, ap kuru tika būvēti tempļi un pilsētas. 2007. gada veiktajos izrakumos tika atrasti pierādījumi tam, ka Ankora bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā. Tās kopējā platība bijusi nedaudz zem 3km un pilsētas plānojums liecina, ka tajā spētu uzturēties ap 1 miljonu iedzīvotāju.
Pēc gadsimtiem ilgo ietekmes zonu dalīšanas, franču kolonijas un citiem vēstures līkločiem Kambodža savu neatkarību ieguva tikai 1953. gadā. Bet tad sākās elle zemes virsū:
- Vjetnamas karš! Pēc noslēgtās vienošanās ar vjetnamiešu komunistiem, vjetnamieši Kambodžas teritoriju izmantoja kā patveršanās zonu un vietu, kur glabāt munīciju un armijas lietas. ASV tas nepatika, līdz ar ko teritorija ir smagi nobombardēta.
- Pilsoņu karš no 1970 - 1975
- Sarkano khmeru režīms - 4 gadu šausmas (1975 - 1979) Pol Pota vadībā, ko pārdzīvoja un vēl aizvien pārdzīvo visa Kambodža.
Laika gaitā Kambodžas virtuvē pavisam organiski ir ieceļojuši Indijas, Ķīnas un franču elementi, un to visu kopā pilntiesīgi var saukt par khmeru virtuvi. Ir ļoti daudz līdzību ar
ar kaimiņu Taizemes, Vjetnamas un Laosas virtuvēm, tāpēc - Āzijas ēdiens vien ir un paliek :D
30.10. - Kambodžas vēstures šausmu lapaspuses
Ko tur daudz vilkt garumā - šodien dodamies uz Kambodžas Killing fields un S21 - Tuol Sleng Genocide Museum. Kambodžas nesenā vēsture ir bijusi briesmīgi nežēlīga - Sarkano khmeru režīms 4 gadu garumā (1975-1979) ir atstājis pamatīgu psiholoģisku un emocionālu nospiedumu cilvēku prātos, tūkstošiem bērnu sabojājis bērnību, atņēmis ģimenes un radījis pamatīgu traumu visa mūža garumā. Pēc Vjetnamas kara, kam sekoja Kambodžas pilsoņu karš pie varas nāca komunista Pol Pota režīms (1975), kā mērķis bija veikt vispārēju, radikālu naturalizāciju pēc pamatīgi sagrozītām Marksa idejām, atjaunot un celt nomocītās, sagurušās un nabadzīgās valsts labklājību un pārticību. Kā rezultātā tik evakuētas lielākās pilsētas un visas valsts teritorijā tika izveidotas milzīgas kolektīvās fermas/nometnes, kur cilvēkiem lika strādāt piespiedu darbus lauksaimniecībā un zemkopībā! Tik izskausta cilvēka individualitāte, medicīna, izglītība, reliģija, kultūra un inteliģence kā tāda, un visas rietumu ietekmes. Kā pirmais “mērķis” bija iznīcināt visu, no vecās iekārtas, kas varētu nākotnē apdraudēt jauno režīmu. Politiķi, militārās personas, uzņēmēji, mūki. Bez ierunām tika nogalināti ārsti, skolotāji, zinātnieki, juristi, žurnālisti, mākslinieki, pat mūziķi, cilvēki, kas zināja svešvalodas, bija gaišākas ādas krāsas, nēsāja rietumniecisku apģērbu vai vienkārši nēsāja brilles. Un .. pirms notiesāšanas, kam loģiski sekoja nogalināšanas ar nūjas, rungas vai durkļa sitienu (jo lodes bija dārgas), cilvēki tika dienām mežonīgi spīdzināti un mocīti, lai piefiksētu atzīšanos “noziegumā”. Viens no stāstiem - tika notiesāta māte - akadēmiķe un tēvs - ķirurgs kā režīma drauds un viņu trīs mazi bērni vecumā no 3, 7, 10 gadi. Bērni tika nogalināti tikai tāpēc, lai, tad kad viņi izaugtu lieli un sapratīs, ka režīms ir nogalinājis viņu vecākus, lai viņi neatriebtos un kaut kādā veidā neapdraudētu režīmu. Slimi!
Pats trakākais un šausminošākais - to visu darīja īpaši apmācītu, bērnu un jauniešu “armija” slimā Pol Pota un viņa pakalpiņu vadībā. Bads, slimības, neciešami dzīves apstākļi, garas un smagas darba stundas un totāla izolācija no visas apkārtējās pasaules, jo grāmatas tika sadedzinātas, nauda tika iznīcināta, sakaru tīkli, piemēram, televīzijas, radio un telefona vadi, tika demontēti un iznīcināti - tāda bija visu valstu iedzīvotāju ikdienas četru gadu garumā.
Kad vjetnamieši (sociki) 1979.gadā šīs šausmas veiksmīgi izbeidza, tad Pol Pots aizbēga uz Taizemi un … viņš nekad netika sodīts par šo noziegumu pret savu tautu. Šis ir lielākais genocīds! Tika nogalināti vairāk nekā 2,5 miljoni iedzīvotāju.
Nāves laukos paši savām acīm redzējām kaulus un drēbju strēmeles, kas rēgojās ārā no zemes. Un S21 - kameras, spīdzināšanas metodes, kā arī asinis uz grieztiem un sienām!
Pēc brokastīm “Brown” aizbraucām uz attālajiem killing fields un pēc tam uz S21 (kas kādreiz bija skola). Noteikti abās vietās ir jāņem audiogids - mums bija viens uz abiem. Es klausījos un īsās tēzes stāstīju Jurim. Bet - šausmas, šausmas, šausmas. Prāts vispār nespēj aptvert to, kā tas vispār ir iespējams cilvēkam pret cilvēku, tik nežēlīgi, tik daudz nāves, tik briesmīgi un cietsirdīgi. Un tikai pirms nedaudz vairāk kā 40 gadiem!
Dienas izskaņā ilgi, ilgi, ļoti ilgi meklējam kur paēst pusdienvakariņas. Man jau dusma! Pats, pats galvenais ceļojuma laikā ir laicīgi paēst. Citādāk dēmoni un mošķi var sākt līst ārā pa visām vīlēm. Manis atrastā unikālā, must eat un google nepārbaudītā vieta atkal jau ir bankrotējusi. Sviests! Bet atrodam tīri jauku hand made nūdeļu vietiņu, kur ieturam ļoti garšīgu maltīti. Tad, protams, man vajag izstaigāt visu Phom Penh tirgu un uztaisīt miljons bildes ar visa veida pārtikas produktiem! :)
Vakarā vēl sazvans ar otru pasaules malu - Islandi un diena ir beigusies!
!! Vairāk par režīmu: https://alphahistory.com/
31.10. - ceļš uz Kampot
Atkal jau pārbrauciena diena! Krāmējam somas, izčekojamies un ejam brokastīs uz Yummy. Katram pa zivtiņai, salātiem un diena var sākties! Ar tuk-tuku braucam līdz ofisam - mazai minivan autoostai un pēc brīža jau sēžam kondicionētā busikā kopā ar pārējiem turistām. Pēc 3 stundām, 152km un daudz latviešu mūzikas esam Kampot pilsētā. Busikam atverot durvis, iekšā gāžas kādi pieci nekaunīgi tuk-tukisti, kas ķeras pie somām un aicina uz savu braucamo. Tādās situācijās saglabāt mieru, neielaisties sarunās un ātrāk prom!
Ejam uz savu hosteli - Monkey Republic Kampot. Tīri šiks un nekāda vaina, restūzis un bārs izskatās padārgs, dažādas atpūtas telpas, biljards, no rītiem joga, bet ķēmi tādi - silto ūdeni sataisīt nevar! Esam četrvientīgā istabiņā ar divām divguļamajām gultām, spilvens plāns, matracis nesaprotams un sega sastāv no plāna plediņa, zem kura droši vien ir gulējuši kādi 532 ceļotāji.
Man kaut kāda dīvaina kreisā niere - kā pārbrauciens tā šī izdomāt sāpēt.
Vakariņu laiks! Atrodam brīnišķīgi lētu un super garšīgu indiešu vietiņu. Vispār nolaidība un kauns par to, ka līdz saviem 30 gadiem (un Juris - 37) es baidījos un īsti nesapratu indiešu virtuvi. Nolaidība! Visur kur esam ēduši un vienalga, kas tiek pasūtīts - viss vienmēr ir bijis mega garšīgi un tā, ka mēli 3x var norīt!
Pasūtījām mazliet par daudz - 11$ - esam pārēdušies līdz nemaņai un tā pat visu nav iespējam izēst. Izejam mazu aplīti ap rajonu un secinām, ka šī ir diezgan jauka pilsēta ar daudz uzrunājošām ēstuvītēm. Saulriets šodien diži nekāds, tāpēc laiks hosteli un kārtīgai atpūtai. Rīt būs kolosāla diena!
1.11. - La pepper diena
Novembris jau klāt un var tikai pabrīnīties par to, kā tas laiks skrien. Uzkožam bročas tepat hostelī - ellīgi dārgi un porcija kā Bārbijas un Kenu pasaulē! Paņemam mociku - 5$ dienā un laižam dzīvē.
Esam nodzīvojušies līdz tam, ka gandrīz visas drēbes ir netīras. Melnā dienas soma pilna līdz pat augšai. Meklējam veļas mazgātavu un labākais ko atrodam - 1kg - 1$. Drēbes solās būt gatavas jau rīt!
Pirmā apskates vieta - sāls lauki. Izbraukājam riņķī apkārt, bet vienīgās čupas īpašo lauku vidū ir sastrādājuši bufalo vai parastās stepju govis. Vēlāk noskaidrojas, ka sāls sezona sāksies pēc kāda mēneša - sausajā sezonā. Nu neko - ja nav sāls tad braucam pie pipariem! Vispār forši - pilsētas rietumos sāls, austrumos - pipari un visriņķī rīsu lauki.
Jāsaka gan, ka šie ir tā sauktie - asiņainie lauki, ko sarkano khmeru režīma laikā piespiedu kārtā rakuši un veidojuši zemnieki un arī pilsētnieki no rīta gaismai, līdz melnai nakts stundai, izsalkuši un pēdējiem spēkiem. Braucam pa lielām bedrēm klātiem zemes ceļiem cauri ciematiņiem, garām ielejām, kuprainajām un garkājainajām stepju govīm, kas mēģina sagrauzt putekļaino un super īso zālīti un šiem “asiņainajiem laukiem”. Rīsi ir visur, izrakti apūdeņošanas grāvji, pamesti augļu koki dārzi un ganības. Laikam ir dīvaini tā teikt, bet var sajust un iztēloties to elles piespiedu darbu, spēku, enerģiju un asinis, kas šeit ir atdotas viena idiota iedomāta režīma utopiskas un drastiskas idejas vārdā. Tas ir tik ļoti šausmīgi!
Un visbriesmīgāk ir apzināties to, ka tas ir noticis tikai nieka 40 gadus atpakaļ!
Pa ceļam iebraucam Phnom Chhngok Cave Temple - pilnīgs suuuuu un te vispār un galīgi nav ko redzēt par ieejas maksu 2,5$ no cilvēka! Un puika, kas piedāvā “gida pakalpojumus” mani pamatīgi nokaitināja! Saka viņam ka nē, neko nevajag, paldies! Nē.. šis velkas līdzi un kaut ko tirinās! Grrr…
Izbraucot lauku un šos zemnieku ciemus dzīves līmenis ir novērojams nedaudz augstāks nekā tas bija redzams Laosā, līdz ar ko Laosa, mūsuprāt, ierindojas visnabadzīgākajā valstu sarakstā, ko līdz šim esam apmeklējuši.
Ieturam lētas un garšīgas pusdienas pie Secret lake “Lake restourant”. Pilnīgs relaksiņš, patīkama vēja brīzīte, klusums, šūpuļtīkls, gailis, zosis un kāds garām braucošs mociks ar pieci gadi atpakaļ saplīsušu izpūtēju. Šitā pavadot pusdienas laiku, var līdz kaulam saprast kambodžiešu nesteidzīgo ikdienu un liekas ka brīžiem pilnīgu pofigu kas notiek. Tik ļoti neko negribas darīt! Bet ir lietas, kas jādara!
Braucam uz “La Plantation” piparu saimniecību. Kā izrādās šī vieta pieder franču-beļģu pārim, kas 2013.gadā iegādājusies zemi un sākuši savu piparu biznesu. Un jāsaka, ka viņiem diezgan labi sanāk un no šī biznesa daudz ko var pamācīties! Viss ir pārdomāts, sakārtots, skaisti sakopts un patīkami atrasties. Uzņēmums atbalsta vietējo skolu, angļu valodas mācības un vietējiem iedzīvotājiem sniedz darba vietas ar labu algu, naktsmājām un ēdināšanu 3x dienā. Tūristiem katru dienu tiek piedāvātas bezmaksas ekskursijas, kuru laikā var uzzināt visu, kas un kā šeit aug un ko pēc tam mini veikaliņā var iegādāties kā suvenīrus uz mājām - piparus, tējas un citas garšvielas. Šeit augošie kampotas pipari ir pavāru atzīti labākie pasaulē! Es teiktu - unikāla vieta, kur būt! Pēc ekskursijas ir iespēja daudzos piparu veidus un garšvielas nodegustēt - arī bez maksas! Man nagi niez, bet Juris neko neļauj pirkt! Apēdam pa saldējumam un sorbertam ar pipariem un dodamies uz māju. Sāk jau krēslot, līdz ar ko močījam pa trakajiem zemes ceļiem pilnā hodā bez apstāšanās. Gandrīz pie katras mājas ir ugunskurs - šie laikam uz vakaru dedzina pa dienu sataisīto musaru un sagrābtās lapas. Viss smird un krēslā dūmaka nepavisam neatvieglo redzamību.
Vakariņās garšīgi noēdamies (nu jau) mūsu indiešu vietiņā - MasalaTwist Indian Halal Restaurant - un dodamies uz hosteli kārtīgi atpūsties!
2.11. - chill diena Kep pludmalē un krabis
Mūs pamodina kaimiņiene, kas izmisīgi (un neatlaidīgi) grib uzlikt metāla piekaramo atslēgu skapītim ar metāla durtiņām. Nu mega kaitinoši. Iztaisāmies, pabrokastojam Café Malay - The Garden Café un laižam uz 23km attālo piejūras Kep pilsētiņu. Izbraukājam visus moņjumentus un piemetamies mīlīgajā Kep pludmalē uz šūpuļtīkliem - visa diena 2,5$ par vienu. Tik sen nav bijusi šāda diena pie jūras un tik sen nav redzēts horizonts - kopš Vjetnamas. Man dikti pietrūka šis jūras plašums! Laiks paskrien ātri, saule jau iet uz rietu un vēderos kurkst vardes. Kep ir zināma ar saviem krabjiem un man ir atzīmēts krabju tirgus - laižam lūkot. Tirgus tāds diezgan bomzīgs, neizskatīgs un smirdīgs. Izvēlamies piesēst vienā no restorančikiem un pēc ilgām diskusijām, kā arī neskatoties uz cenu, tomēr pasūtam pus kilo krabji piparu mērcē un rīsus ar krabju gaļu. Bija ļoti garšīgi, bet tāds čakars tos krabjus urbināt un lupināt! Pacietība nav mana stiprā puse =\ Pusdienvakariņas - 21$, bet esam diezgan pieēdušies un indietis šodien laikam ies gar degunu. Pa krēslu, tālo gaismu un ugunskuru pavadīti, braucam atpakaļ uz hosteli. Vēl divi uzdevumi šodien - aizbraukt pakaļ drēbēm un saorganizēt autobusu rītdienai līdz Sihanoukville, kur tad tālāk ar kuģīti uz salu. Viss veiksmīgi un satraukuma nebija pamata - busiks ir un vēl lētāk nekā cerēts - 10$ no braucēja. Laiks atpūsties un kravāt mantas.
3.11. - pārbrauciens uz Koh Rong
Agrais rīts! Mums teicās savākt pl: 7:30, taču realitātē nogaidījāmies (bez brokastīm) līdz 8:20… nelieši! Neko - sēžamies busikā un aiziet 3h līdz Sihanoukville. Ceļš, vai pareizāk būtu teikt - neceļš bija diezgan traks. Sākumā asfalts, bet pēc tam 2h pa šausmīgi bedrainu, putekļainu zemes ceļu. Bija tieši tā pat kā vienā video, kur trīs vai četri krievu veči sēž kaut kādā kamazā un kratās uz visām pusēm, līdz kamēr vienā bedrē atsitas pret grieztiem un uzkrīt virsū kamerai.
Visur rakstīts, ka šī ir diezgan netīra un neglīta ostas pilsēta un palikt šeit vispār nav vērts. Tāpēc pa taisno uz ostu un prom uz salu. Speedboat mums izmaksā 50€ - turp un atpakaļ uz abiem, kas ir padārga, bet diezgan ok cena.
Pēc stundas brauciena esam klāt - Koh Rong salā. Uz moliņa dzirdam vienu vīrieti gaidām savus viesu uz “Long Set Beach resort” .. nosmejamies - ka mūsu atbilde būtu: “No, no.. we are looking for “La Bomž Haton” :D
Nu - teikšu tā - man bija mazulietiņ citādākas ekspektācijas, bet ir kā ir.. jāapskata visa sala un tikai tad varēs izdarīt secinājumus, bet nu pagaidām vienīgais, kas nāk prātā - nevīžīgie cūkas un sivēni - visapkārt baaaigā netīrība un miskaste! Žēl skatīties - viss tik nolaist! Un, protams, vispār nesalīdzināt ar Tioman salu vai Gili T! Neuzrunā neviena scuba diving vieta (pagaidām redzēju tikai divas un diezgan bomzīgas) un kas ar snorkeli būs - will see!
Uzēdam brokastpusdienas, atrodam savas naktsmājas turpmākajām 3 naktīm (18$ dienā bez kondicioniera) un atpūšamies! Man netīšām sanāk iemigt - un tā pamatīgi uz vairākām stundām, līdz ar ko mūsu pludmali izstaigājam jau pa tumsu. Vakariņas turpat White Rose un mājiņās gulēt.
Juris uztaisa īssavienojumu - mums vannas istabiņā nav gaisma un karstais ūdens!
Starpcitu šajā salā ir vairākas pludmales un palikšanas iespējas:
- White beach - populārākā, tūristīgākā un skaļākā (te arī paliekam mēs, jo booking neko sakarīgākās naudās nevarēja piedāvāt)
- Long beach - esot diki skaista, klusa, mierīga ar fantastiskiem saulrietiem. Brauksim lūkot
- Coconut beach - neatradu labas atsauksmes
- Un visbeidzot - 4k beach. Nosaukums diezgan intriģējošs un arī to iesim lūkot. Jau rīt!
4.11. - pludmales diena
Nakts bija diezgan saraustīta! Divos nogranda pamatīgs pērkons un pēc brīža sākās stiprs lietus līdz pat rītam. Tad pienāca gaiļu kārta izbļaustīties, gultas matracis un spilvens ar katru stundu palika aizvien cietāks un kaut kādu mistisku apsvērumu dēļ mēs esam augšā jau pēc pl.: 8:00.
Sataisāmies, brokastis tepat White Rose un ejam 4k pludmales virzienā. Nu patiešām salas iedzīvotāji ir cūkas un sivēni! Paši savu vidi sev apkārt ir aizdirsuši ar kaudzēm visādu mēslu! Šai salai ir tik liels potenciāls, bet vienīgās teritorijas kas ir daudz maz sakoptas un tīras no musara ir dārgie resorti vai kafenes. Viss pārējais vnk Getliņi! Pamestas bungalo majiņas, izdemolētas, salauzti tiltiņi, viss nomētāts. Nu ai.. žēl!
Izstaigājam visu 4k pludmali no sākuma līdz beigām un nobāzējamies sākumā pie jaukas vietas “Nest”. Tā arī visa diena paiet - peldamies, sauļojamies, spēlējamies ar suņčuku un vnk esam. Kad saceļas vējš tinam makšķeres uz māju pusi.
Kamēr mums ir ikdienas telefona skrollingošana, tikmēr vecīts salabo mums elektrību un dušu. Vakariņas - man deep fried fish ar super asiem mango salātiem + aliņš (7$), bet Jurim plaukstas izmēra vistas karbonāde ar mīcītiem kartupeļiem, salātiem un aliņš - 5€.
Ir piektdiena, varbūt kaut kur atrast ballīti un mazliet patusēt? Emm - laikam nē! Arlabunakti!
5.11. - Long beach
Abi esam agri augšā pirms modinātāja. Gaiļi šajā salā ir vareni daudz un no rītiem viņiem visiem ir jāmēģina vienam otru pārbļaut. Nelieši! Vēl viena ļoti svarīga ziņa - esam tikuši pie blusas! Blusainie ceļotāji! Bet joki mazi - esam pamatīgi sakosti!
Taisāmies brokastīs atkal jau uz to pašu White Rose. Šodien man pankūka ar augļu salātiem, bet Jurim lielās angļu brokastis. Esam nolēmuši iet 3,5km ar kājām cauri džungļiem uz Long beach. Ar arbūzu padusē un 3l ūdens veiksmīgi atrodam takas sākumu, taču tā turpinājums ir aizaudzis ar bieziem džungļiem. Plāns izgāžas. Taču - viss notiek kā tam ir jānotiek. Izrādās, ka mūsu naktsmājas piedāvā mociku pa 8$ ar pilnu bāku, kas ir par 2$ mazāk nekā uz galvenās ielas. Ķiveres galvā un aidā! Bez mocika Āzijā laikam vairs nekur! Izbraukājam salu krustu šķērsu. Te top vērienīgs projekts un lieli būvdarbi salas vidienē - pēc gadiem te būs super skaisti, jo salai tiešām ir potenciāls. Salas otrā galā ir neliels, bet ļoti jauks zvejnieku ciematiņš ar daudz maz sakoptu apkārti. Godīgi sakot, šeit bez skaistas pludmales un silta vējiņa ir pilns ar bērniem un suņiem - nepārspīlējot pie katra mājas stūra.
Atlikušo dienu pavadam brīnišķīgā mini pludmalītē, kas atrodas Long beach sākumā un liekas, ka esam vienīgie uz pasaules. Te tiešām ir kā Maldivās - Kambodžas Maldivās ar perfektām baltā krēmkrāsas smiltīm un tirkīzzilu, super tīru ūdeni! Peldamies, uztaisām mini treniņu un ceļam lielas smilšu pilis.
Pusdienās uzēdam dārzeņu kariju White Rose ēstuvītē un laižam atpakaļ uz mūsu pludmali gaidīt saulrietu, vērot mazo krabīšu un … planktonus. Ja paveicas un visas zvaigznes sastājas īstajās vietās, tad šeit nakts melnumā ir iespēja redzēt planktonus un kopā ar viņiem peldēties. Cītīgi sēžam un gaidām līdz paliek neomulīgi, bet tā arī nemanām nevienu spīdīgu planktona krikumiņu. Gan jau citreiz!
Braucam dušoties! Vakariņas šajā pašā White Rose - bbq zivtiņa ar dārzenīšiem, aliņš un pie svētku reizes - viena jiftīga margarita! :)
! Gribu pieminēt runātīgo vīru no Dienvidāfrikas un krievu - happy cookie tirgotāju.
6.11. - dzīve nav rožu dārzs jeb viss neiet kā plānots
Esam uzņēmuši pamatīgu tempu Kambodžas apskatē - ir palikusi pēdējā pilsēta - Siem Reap ar grande finale noslēdzošo lielo Angkoras templi, ko esam atstājuši saldajā ēdienā.
Steigšanās iemesli ir divi: šeit viss ir kaut kā šausmīgi dārgi un mums ātrāk gribas uz Taizemi. Par iekļaušanos dienas budžetā vispār varam aizmirst - nereāli.
No rīta viens otram atkal padižojamies ar blusu kodumiem un pačīkstam, cik ļoti viss niez. No visas sirds ceram, ka visas blusas būs palikušas segās un palagos. Lūūūūdzu! Mēs negribam būt blusainie ceļotāji :(
Brokastis jau ierastajā vietā un tad turpat uz mola gaidām savu kuģīti. Ideālais variants - stunda līdz ostai un tad pl.: 11:00 pa taisno autobuss uz Siem Reap ar ierašanos pusnaktī.
Realitāte - kuģis gandrīz stundu kavējas un autobuss ir aizbraucis bez mums. Nākamais sleeping buss - pl.: 18:00. Un cena vispār kosmosā - 25$ no personas - mati stāvus ceļas par šīm cenām. Diemžēl cita varianta nav - pārbrauciens turpinās ar pusdienām Big Boss indian restorānā (Sihanoukville) un nīkšanu Starbucks! Iepērkam graužamos un dodamies uz wanna be autoostu. Vispār serviss interesants - katrs vecis grib būt viens par otru važnāks, kaut ko pieraksta nodriskātās kladītēs, tad ar korektoru atkal visu dzēš ārā, tad nodod pavēles gan šoferīšiem, gan mums. Kādu laiciņu stāvam ielas malā pie mega svarīgā vīra rakstāmgalda un brīnāmies kas notiek un kāda viņiem dīvaina strādāšana, kamēr tiekam ielaisti autobusā ar īpaši ierādītām vietām augšējā ložā. Nu ko - wanna be VIP 12h ceļojums uz Siem Reap var sākties! Ir pašauri, bet mīļi saguļam karotītē uz sāniņa un ap pusnakti forši iemiegam!
Komentāri
Ierakstīt komentāru