Šrilanka (astotā nedēļa)

18.04. - miers

Labrīt! Vēl aizvien esam Trincomalee. Sākas ilgā gaidīšana līdz lidojumam uz Malaiziju. Šajā valstī neko jaunu vairs negribas ne darīt, ne meklēt, ne kaut kur kustēt. Dzīvojamies un baudam to kur esam - miera vējos Šrilankā. Nedēļa iesākās ļoti mierīga. Visu dienu pavadam istabā, gultā. Izlienam tik no paša rīta paēst brokastis un vairs no sētas neizejam. Te azabočenā sieva ļoti labi gatavo - garšīgi un lēti - neko vairāk arī nevajag. Es pētu hinduismu, vaišnavas un klausos krišnu mūziku. Juris mācās montēt video. Tā arī diena paiet! Azabočenais visu laiku piedāvā mums marihuānu - tik kaitinošs un nepatīkams vīrietis! 

19.04. - fermas maratons

Šodien gardrīz tas pats kas vakar, tikai virsroku ņem “FarmHeroesSaga” - mūsu mīļākā, degradējošākā un stulbākā spēlīte ever! Nododamies vairāku stundu fermas maratonam katrs savā telefonā, jo mums ir “zirdziņš”, kas dod vairāk papildiespējas un līmenis pēc līmeņa tiek ātri vien pieveikts. Es esmu 859 līmenī (ceļojuma sākumā pirms gandrīz diviem mēnešiem biju četri simti ar kaut ko), Jurim iet 650 līmenis (bet sāka ar 0). 

Spēlējam spēlīti, skatamies “Divarpus vīrus” un pavadam dienu gultā. Pašā vakarā ejam pusdienvakariņās un meklēt nākamo naktsmītni šajā pašā pilsētelē, bet citā vietā. Apstaigājam 4 vietas, un plāns gatavs - nolemjam, ka Jura vārda dienu pavadīsim vienā no dārgākajiem resortiem šaipus salai - būsim buržuji visā krāšņumā. Nauda ir ietaupīta un galu galā - svētki! Paēdam garšīgi garneles ar ķiploku mērci, pagarinam palikšanu pie azabočenā un viņa ģimenes vēl par divam naktīm, un… ejam gulēt! 

20.04. - trešdiena

Šodien pēc brokastīm mēģinam kaut kur kustēties - jāapskata jūras muzejs un vēl mazliet pilsētas centrs. Vismaz tā mēs gribējām domāt! Sataisāmies un ejam meklēt tuk-tuku. Diena ir iesilusi un gribas pataupīt spēkus pilsētas apskatei, nevis iztērēt tos tikai tiekot līdz centram. Puisis piekrīt mūs pa lēto aizvest līdz centram, taču izrādās, ka šodien ir kārtējā streika un piketu diena - gandrīz visi veikali un ēstuves ir ciet, cilvēki  protestē un pats interesantākais - ir bloķēti ceļi. Visi ceļi uz un ap pilsētas centru ir bloķēti un nekur mēs netiekam. Izkāpjam pusceļā un domājām aiziesim ar kājām, taču diezgan neomulīgi ir pat iet garām ļaužu bariem, iedomājoties par centru, kas tur notiek - nē paldies! Visi ļoti uzvilkti un liekas, ka nedaudz arī agresīvi noskaņoti. Tā nu gar atkritumu pilno pludmali un zvejnieki būdelēm ejam atpakaļ uz savu bāzes nometni. Pludmalē gandrīz pie katras piektās laivas ēnā guļ bēdīga paskata suns - liels vai mazs kucēns - izkāmējuši, pārguruši un slimīgi. Šajā Šrilankas rajonā oficiāli ir visvairāk redzēto bēdīgo suņu. Populācija milzīga. Vēl, par cilvēkiem runājot - liekas, ka esam uz skatuves un abiem nezinot spēlējam galveno lomu. Cilvēki kā uzburti mūs vēro un nopēta no galvas līdz kājām. Visi sveicinās, grib aprunāties - zina pamata jautājumus ar ko arī saruna sākas un beidzas - Hello, how are you? Where are you from? What your name? Sri lanka good?  Vienā brīdī uznāca dusmas - būtu labāk nevis dirnējuši cauru dienu “streikojot” un neko nedarot, bet gan uzrīkojuši talku un savākuši savu piedirsto pludmali! 

Ārā ir +41 grāds un pastaiga ar katru brīdi kļūst nepanesamāka. Pārējo dienu pavadam paslēpušies savā vēsajā, kondensētajā istabā ar ūdens pudeli padusē. 

Pusdienvakariņās “Eastern Lanka Seafood Restaurant” apēdam pa super gardām čili garnelēm ar piedevām un ejam tālāk chillot istabā. Pašā vakarā Juris izgāja uz veikalu pēc kārumiem un kaut kā garšīga padzerties. Visa pilsētiņa tumsā power cut dēļ un uz ielas galvenā krustojuma ceļam pa vidu sakurināts ugunskurs, cilvēku bars, kas šādā veidā turpina protestēt pret pastāvošo valdību un turpina izteikt savu neapmierinātību par visām problēmām valstī. Sajūtas - vairāk kā neomulīgas! Ceram, ka nesāksies kāds pilsoņu karš un mierīgi tiksim prom no valsts.

21.04. - Nilaveli pludmale

Pēdējo nedēļu dienas ritms izveidojies pavisam nesteidzīgs un bezrūpīgs. Brokastis mums pagatavo, par trauku mazgāšanu nav jāsatraucas, šad un tad izmazgājam pa apbģērbam, lai svaigāka sajūta, dodies atkal paēst un baudi laiku gultā. Lafā pilnīga!

Šodienas mērķis ir Nilaveli pludmale. Lasīju, ka tur esot lieliska snorkelēšanas vieta blakus kaut kādiem Red rock. Šodien ierastā pilsētas kņada ir atgriezusies. Pacietīgi sagaidam autobusu, kaut atkal jau vairāki tuk-tuka šoferi grib mūs pārliecināt, ka autobusu nav dīzeļa problēmu dēļ un jābrauc ar viņu. Nekā - autobusi kursē un kā vēl - vajag tikai pagaidīt. Tā nu aizbraucam līdz Nilaveli par pāris centiem un taisnā ceļā kātojam pludmales virzienā. No attāluma redzam jau pieminētos akmeņus pludmales malā un dodamies to virzienā. Šeit pludmales smiltis daudz maz tīras no atkritumiem, taču vienalga pa kādai miskastes pērlei ik pa diviem metriem. Nonākam strupceļā - lai tiktu pie paradīzes pludmales jābrien pāri nelielam kanālam. Tā nu drēbes somā, soma virs galvas un brienam. Es nedaudz sabijos no nezināmās grunts un garām bracošais zvejnieks mani pārcēla pāri. Es biju uzgūlusies ar pusi ķermeņa viņa mazajai, šaurajai laivītei un skats no malas droši vien bija amizants. Pludmale tikai mums diviem. Tik skaista! Tik tīra! Juris nedaudz pasnorkelēja, bet zem ūdens nekā īpaša, es savukārt baudīju krastu un nenormāli silto ūdeni. Redzēju, kā vārna noķer plaukstas izmēra krabi un turpat uz akmeņiem to notiesā. Izpeldējušies brienam atpakaļ pāri kanālam un dodamies pastaigā pa pludmali autobusa virzienā. Ārā pamatīga svelme. Virs galvas lido milzīgi divi ērgļi un kaut kādas anormāli lielas melnbaltas kaijas. Atpūšamies kaut kādos ļežakos pie vienas no viesnīcām un ejam uz ceļu gaidīt autobusu. Vairāki tuk-tuki mums atkal stāsta, ka autobus nav un nebūs, un lai braucam ar viņu, bet mēs spītīgi turamies pretim un ietiepīgi gaidām autobusu. Pēkšņi pie pieturas apstājas kārtējais tuk-tuks un mēs jau “nē, nē, mums neko, mēs gaidam, brauksim ar autobusu, nav naudas, paldies, čau”, taču izrādās, ka mūs piedāvā aizvest bez maksas, jo puisis ar savu sievu brauc uz slimnīcu un nemaz nekādu naudu negrib. Tā nu mēs neticīgi, bet iekāpjam pie viņiem un pa ceļam mēģinam sarunāties ar google translate palīdzību. Siama un Rimsans ir precējušies jau piecus gadus. Rimsans ir šefpavārs un drīz brauks uz Malaiziju strādāt, jo šeit darba neesot, savukārt Siama uzkopj mājas. Viņiem abiem ir 28 gadi. Ļoti jauks un sirsnīgs pāris un jā tiešām - nekādu naudu par vešanu no mums vispār negrib ņemt. Atvadamies, novēlam visu, visu to pašu labāko! Dodamies uz King’s Burgeru pēc pusdienvakariņām - komplekts ar diviem burgeriem, fri, katram pa diviem palieliem nagetiem, dzeramie kopā 2000 rūpijas, kas tagad jau ir 5,50€. 

Vakaru pavadam istabā ar seriaļčiku un fermu telefonā 

22.04. - buržuju dzīve - Trinco Blu by Cinnamon

Nu ko, tā diena ir pienākusi! Dodamies baudīt luxury life mūsu fansī šmensī viesnīcā. Paēdam bročas (katru rītu viens un tas pats - divas ceptas olas, maize, augļu sula, kafija), sakrāmējam mantas, samaksājam par palikšanu (kopā par 7 naktīm ar iekļautām brokastīm, pāris vakariņām un dažādiem dzērieniem - 120€) un čāpojām uz Trinco Blu by Cinnamon viesnīcu. Tur uzreiz tiekam pie istabas - balti skaisti palagi, tīra, skaista vannas istaba un baloks ar skatu uz okeānu, nometam mantas un ejam uz baseinčiku. Viesnīca atrodas pašā okeāna krastā un kopā ar visu sakopto teritoriju, baseinu, ļežakiem un pasakaino skatu - nu paradīze zemes virsū! Interesanti, ka arī pa dārgiem resortiem staigā nevienam nepiederoši sunčāriki. Tā nu visu dienu baudam. Dauzamies pa baseinu. Lasam grāmatas. Sauļojamies. Paēdam pusdienas turpat viesnīcā un turpinam dauzīties pa baseinu. Vakariņās aizejam uz lētu netālo ēstuvīti, kur vakariņo ir liela daļa viesnīcas apmeklētāju, kam nav all inclusive, un … diena ir galā! 

23.04. - atpūtas diena kā buržujiem I

Šodien Jurim vārda diena! Brokastis šeit ir grande - izvēlies ko vēlies un ēd tik cik vēlies. Es kā riktīga lauķe brokastīs pavadīju vairāk nekā stundu kopā izēdot četrus šķīvjus un pagaršojot gandrīz visu no piedāvātā. Šeit ir paliels salātu bārs ar visa veida dārzeņiem un marinējumiem, un mērcēm, dažāda izmēra un garšu maizes un bulciņu stends, ievārījumu plauktiņš, sieri, desas, jogurti, šrilankiešu brokastu lete ar visa veida karijiem (zivs, vistas, dārzeņu), kokosriektu rīsi, dažāda veida kokosriektu salsas, šeit ir augļu bārs, putras, flekši, četru vai pat piecu veidu ūdeņi un dažādas sulas, un, protams, siltais - cīsiņi un olu kultenis, grilēti tomāti, kartupeļi, nūdeles, pupiņas. Bet tas vēl nav viss - ārā ir divas, nosauksim tās par stacijām, kur vienā taisa pankūkas, vafeles un omleti, savukārt otrā - hooperus, dosu un vēl kko šrilankiešu gaumē. 

Pārējo visu dienu pavadam viesnīcas teritorijā. Es esmu ienirusi grāmatā “Cilkas ceļojums”, savukārt Juris ķemmē youtubu, spēlē pokeru un lasa pokera grāmatas. Padzeram pa džintonikiem, papeldamies baseinčikā un vakarā ejam uz svētku vakariņām ārpus teritorijas. Bijām vairāk kā vīlušies - pasūtījām ļoti dārgas grillētas lielās garneles, kas paredzētas trim personām, bet mums atnesa 12 parastas garneles un nedaudz salātus. Abi bijām šokā, apstulbuši un kā durcīši - neviena vārda viesmīlim par to - kas tas pie velna!? Fui! Apčakarēja mūs vai kas tas bija - nezinu, bet bijām max vīlušies. Atgriezušies viesnīcā paspēlējam biljardu, es apēdu neeeenormāli garšīgu saldo - bailey musu un ejam gulēt!

24.04. - atpūtas diena kā buržujiem II

Laiskā svētdiena! Atkal brokastīs nedaudz tiek pārspīlēts ar apjomiem, bet - ja jau ir un kamēr ir - jāēd nost!  Baudam dienu tā pat nesteidzīgi guļot un skatoties TV, lasot grāmatas, peldoties un vnk esot skaistā, foršā vietā. Vakariņās paēdām turpat viesnīcā pa burgerītim un vakarā tā arī nodzīvojāmies pa gultu un baltajiem palagiem. Bija plāns aiziet uz Fernandos Bar, bet slinkums ņēma virsroku!

Kopā par trim naktīm ar iekļautām bročām fancy viesnīcā un visām ēšanām, un kokteiļiem samaksājām 280€.