Malaizija (septītā nedēļa)

13.06. - paradīze zemes virsū - Tioman sala

Ziņo Juris: 

Šodiena sākas ļoti nesteidzīgi un mierīgi, jāsaka gan, ka man izgulēties nesanāk tik labi kā gribētos, jo spilveni šeit ir reti debīli no kkāda paralona uz kuriem guļot liekas, ka kakls pārlūzīs, tādēļ cenšos gulēt bez tiem, kas arī nesagādā baudu. Pamodušies krietni pēc pl.: 10:00 ejam uz piemājas restorančiku brokastīs, kur uzēdam omleti un uzdzeram tēju, par ko samaksājam 3,5 eiro. Šodienas plāns ir iziet caur džungļiem un apskatīt tuvumā esošās pludmales. Numuriņā salikuši visu nepieciešamo somā, dodamies ceļā. Izejot caur pilsētiņu un ieejot džungļos saprotam, ka viegla pastaiga nebūs, jo taka ir diezgan aizaugusi ar stāviem kāpumiem un kritumiem. Ejot satiekam vienu čali, kurš ir mega pārsvīdis un steidz pie sievas, kurai solījies pastaigāties pa džungļiem stundiņu, bet ir jau krietni aizkavējies par ko sieva nebūs diez ko priecīga. Noejot kādu pusstundu-stundu nonākam pie kkāda resortiņa.. izejam cauri un ejam tālāk pa džungli, kur pēc kāda laiciņa nonākam skaistā pludmalē, kas mūs gan neuzrunā, jo tālāk ieraugām fantastisku mazu pludmalīti ieskautu starp palmām un akmeņiem, uz to tad arī nolemjam doties un pavadīt dienu. Beidzot nonākam mazā, mīlīgā pludmalē, kura ir tikai mums diviem un neviens cits tūrists mūs netraucēs. Sākam iekārtoties, lai baudītu sauli un ūdeni. Novilkuši čibas un staigājot apkārt, protams, Ancei ir jāuztaisa bilde tāda un šitāda, sākam pamanīt, ka smiltīs ir ļoti daudz sašķaidīti stikli no pudelēm, kas bija apslēpušies smiltīs un ūdenī.. baigi mums nospīdēja, ka neuzkāpām kādam - neko būs jāstaigā čībās, jo stulbi sagriezties arī negribas. Salikuši mantas, pārģērbušies un uzvilkuši čības ejam taisīt bilžukus, jo pludmale ir kā no pastkartiņas. Bildējot Anci tā un šitā, viņai pēkšņi seja izmainās, sāk skriet pie mantām, bļauj un met ar ko pagādās. Zagļus esam aizbaidījuši, bet esam arī zaudējuši daļu no mantām - vienu mango un cepumu paciņu, sukāni mērkaķi mūs apzaga kamēr taisījām bildes. Ielīdis kokā, viens ēd mango un ņurkst no pārlaimes, otrs cīnās ar cepumiem. Labi, ka viņam mūkot otrs mango izkrita, to vismaz mēs varējām nogaršot, kas noteikti bija garšīgākais ceļojuma laikā - tagad varēja saprast mazā zarazņika apmierināto kurkstēšanu. Salikām mantas atpakaļ somā, somu plecos un gājām tālāk taisīt bilžukus, mērkaķi mūs no kokiem vēro vai nevar vēl kko nozagt. Mēs sataisījuši bildes dodamies iekārtoties tā, lai mums vairs neko nevar nozagt, mērkaķi arvien no mugurpuses lavās tuvāk, nekas cits neatliek kā mest ar koraļiem, akmeņiem un baidīt viņus prom, tagad es saprotu kādēļ Šrilankā pa viņiem šāva ar kaķenēm, jo tu vari palikt ļoooti ātri bez mantām, kuras netiek pieskatītas. Tā nu es sargāju un Ance iet snorkelēt. Pēc kāda laika maināmies, nav tā pati labākā/skaistākā vieta kur snorkelēt, bet tā pat iespaidīgi. Pēc kārtīgas peldes un saules dodamies atpakaļ uz māju pusi, pa ceļam vēl piestājam pie resortiņa, kuram izgājām cauri, jo arī tur izskatās skaista vietiņa, kur papētīt jūras pasauli. Pa ceļam uz mājām nolemjam par labu esam rīt doties snoorkel tūrē. Vietējā bodītē sarunājam laivu samaksājam 36 eiro un rīt dosimies izbaucienā. Atnākot mājās nomazgājam jūras ūdeni un dodamies vakariņās uz netālo vietiņu - vakariņas ļoooti garšīgas, standartiņš - nūdeles, tom yum zupa un kkas vēl. Paēduši dodamies mājās gatavoties rītdienai!

14.06. - snorkelēšanas tūre - Tioman

Ziņo Juris:

Šorīt ceļamies neierasti agri, jo jau pirms pl.: 10:00 ir jābūt pie būdiņas, kur sarunāta laiva šodienas izbaucienam. Ierodamies laicīgi, lai izvēlētos labākās maskas un trubiņas, esam tikai mēs divi. Kad esam tikuši pie niršanas instrumentiem, tante mums liek sekot viņai uz laivas piestātni. Tā nu ejam, līdz nonākam vakardienas vakariņošanas vietiņā, no kurienes arī sāksies mūsu laivu brauciens. Paņemam visi peldēšanas vestes un dodamies uz laivu. Ar mums kopā brauks vēl vismaz seši cilvēki. Apbraukājot tuvos resortiņus savācamies kopā 10 snoorkeļ masteri un dodamies uz pirmo vietiņu. Braucam uz blakus esošu maziņo salu kādas 20-30 min - baigie viļni, es jau viss slapjš.. aizbraucam uz niršanas spotiņu, taču kapteinis Reinis saka, ka not safe we will go another place. Pabraucam mazliet un no laivas liekas, ka ir dziļš, bet neko - velkam maskas un lecam iekšā! Es pieklājīgs būdams, Ancei iedodu mūsu labo masku, pats paņemu piešķirto, kas maigi izsakoties ir sūds. Tā nu Ance pēta zivteles un koraļļus es cīnos ar masku, kad esmu daudz maz pieradis - arī varu sākt baudīt procesu. Vieta tiešām ļooti skaista snorkelēšanai ir baigā dažādība - smiltis, koraļļi, lieli akmenņi, alas, vietām dziļš, vietām sekls, dažādas zivis. Mums ar Anci paveicās, jo redzējām haizivi vienu baby shark un otra jau brangāka. Ance teica, ka pat lielāka par tām, kuras mūs Šrilankā gribēja apēst, man gan likās mazāka tādēļ gribēju to papētīt tuvāk un mēģināju noķert papeldot tai līdzi. Tagad jau esmu drosmīgāk attiecībās ar haizivīm - visvisāda literatūra salasīta un youtubā video saskatīti, ka viņas ir tikai ziņkārīgas un diez vai tā metīsies virsū cilvēkam, tās bīstamās peld Austrālijā un ASV. Palieloties saviem laivas biedriem, ka redzējām haizivis braucam uz nākamo point, kurš ir pie mazas pludmales ar pērļi baltām smiltīm. Izstaigājam pludmali, atrodam palmā uztaisītas šūpoles, kuras ir virs ūdens - instagram dream spot, uztaisām bildes un dodamies iekšā ūdenī. Šoreiz Ance ir pieņēmusi upura nastu un mēģinās nirt ar īrēto masku - pēc 5 min un dažiem mēģinājumies maināmies un es turpinu nirt ar gumijaino sūdu, kurš visur laiž ūdeni un trubiņa ir vēl kas neredzēts. Mūsu kapteinis Reinis mums ieteica aizpeldēt līdz blakus esošai saliņai, kas nav pārāk tālu, jo tur esot dikti skaisti. To arī daram, peldam un peldam, viļņi mūs šūpo arvien vairāk un vairāk, jo jāpeld tālāk no krasta. Piepeldot pie saliņa, viļņi ir palikuši pavisam jautri un sāļajā ūdenī tevi tik cilā augša un lejā. Ancei pēkšņi iestājās mazā panika, jo esam tālu no krasta, šūpo un kkā nevar atelpoties. Viss labi - atelpojās, nomierinājās un taisīja man bilžukus kā nirstu. Peldam atpakaļ uz laivu, Ancei pa ceļam uz laivu ir pirmais ieniriens jūras pasaulē, jo līdz šim tik viss skatīts no augšas. Ar lepnumu dodamies uz nākamo spotiņu, kur Ance redzēja savu pirmo kalmāru. Dodamies pusdienās atpakaļ uz Tioman salu, kur mūsu Reinim ir jālec no laivas ārā, lai to varētu pieparkot pludmalē, kurā vietējā kafijušņikā ieturam garšīgas pusdienas. Dodamies uz shark point - kad kapteinim pajautāju, kad tur ir redzētas haizivis, tas saka, ka šogad vēl nav :D skaidrs, nekā nebūs, kas tā arī ir. Vieta pati ir skaista, ļoti dziļa, tikai daži no mūsu laivas ir ar mieri peldēt. Izpētot un neatrodot nevienu zvīņu no haizivs, dodamies uz Monkey bay. Ūdens ir dikti smilšais mēs papeldamies un dodamies uz mājām. Ejam atdot īrēto inventāru, redzam, ka pie veikala sēž paliels mērkaķu tēviņš izkāris savu mantību un baida garāmgājējus. Mēs stāvam skatamies, ko ta šis darīs - pēc kāda laika viņš ieskrien veikalā, nozog olu un mūk ēst savu laupījumu. Atnākuši līdz mūsu būdelei, neviena nav, bet aizmugurējās durvis vaļā, kur arī atstājam inventāru un dodamies uz mājām. Mūsu numuriņā dušas spiediens kā čura pēc viena aliņa, lai noskalotos ir jāpiepilda blakus esošas spainis un ar ķipīti var skaloties savādāk nekā. Smaržīgi aizejam uzēst vakariņas, atpūšamies, skatoties safilmēto, un dodamies pie miera!

!! Snorkelēšanas tūre uz abiem mums izmaksā 170 ringiti, kas ir 36,16€

15.06. - pēdējā diena Tioman

Labrīt no pasaules skaistākas salas! Šodien ir pēdējā pilnā diena uz šīs salas, ko plānots pavadīt ļoti, ļoti mierīgi. Pēc brokastiņām (esam iemīļojuši auzu pārslu putriņu un omleti) mazliet pastrādājam saistībā ar Bali apskates vietām un šo blogu, un tad es dodos garajā pastaigā līdz tālajam duty free veikalam pēc gardumiņiem, alus un sidriņiem. Ausīs “Cilvēkjauda” podcasts un raitā solī uz priekšu. Diena šodien ir kolosāla - silts un saulains. Pēcpusdienā dodamies snorkelēt un kārtīgi izpētīt pie mājām esošo zemūdens pasauli - tā ir fantastiska! Nu tik, tik ļoti skaisti. Es šoreiz aizpeldēju vistālāk no visām reizēm un kārtīgi arī ieniru dziļumā. Mega skaistas koraļu klintis, zivis, baltā mazā raja un dziļumā tūkstošiem zivtiņu, kas mirguļodamas peldas man apkārt. Pilnīgi cita pasaule! Prātā ienāk filma “Meklējot Nemo”, ko noteikti drīzumā skatīsimies.

Vakariņās dodamies uz “Shell out” vietiņu un kārtīgi noēdamies jūrasveltes pikantā mērcē. Atlikušo vakaru Juris pavada smagi zaudējot UNO spēlē un es, attiecīgi, saglabājot savu pirmo pozīciju UNO topā!

16.06. - pārbrauciena diena uz Melaku

Labrīt no pasaules skaistākās salas! 

Esam jau laicīgi augšā, uzēdam bročas turpat pie mājām, saliekam somas un dodamies uz molu gaidīt kuģīti. Nogaidamies ilgāk par 50 min un tad pēkšņi mūsu baltais Bistari 2 pieslīd pilns ar jauniem salas redzētgribētājiem, kam mēs esam atbrīvojuši vietu. Labi, ka vīra kungs ir nopircis autobusa biļeti uz Melaku ar krietnu, krietnu rezervīti un mēs bez lieka stresa varējām chillot un vērot salu. Iekārtojamies divu stundu kuģošanai uz sauzemi un nepamirkšķinot acis - esam jau klāt. Pasēžam un uzēdam kaut kādā burgernīcā un čāpojam uz autoostu. Arī tur mums vēl ir jāpasēž un jāuzgaida, taču šeit ir kas interesants. Pati autoosta, kā autoosta - peroni, veikaliņi ar čipšiem un kolām, taču pats interesantākais - te ir miljons kaķu, kurus visus baro viens traki kaķus mīlošs sētnieks. Ēdiens un ūdens uz katra stūra. Laika bija gana un pārskaitījām divas reizes esošo kaķu skaitu - tas ir ne vairāk un ne mazāk kā 51 kaķis, no kuriem 20% bija grūtas kaķenes un 20% mazu kaķēntiņu. Esam šokā - 51 kaķis - vnk WOW! (Un drīz būs vēl… )

Nākamais piedzīvojums mums sākas iekāpjot autobusā. Parasti Malaizijas autobusos ir jāsavelk zeķes, džemperi un šallēs, jo aukstais gaiss tiek pūsts no visām pusēm. Esam nodrošinājušies ar siltajām drēbēm, taču šim busikam nav kondicioniera vispār! Sēžam otrajā stāvā pašā priekšā un busiks no loga un grieztiem iesilsts ar katru minūti. Augstākā temperatūra, ko redzam termometrā ir 38 grādi. Autosauna - wohoo, bet ja nopietni, tad ir pamatīgs karstums un gaisa nav vispār! Šoferītis saprot situāciju un dodas uz servisu, taču mums, pasažieriem, par to nav ne mazākās nojausmas. Jau satumsts, no Melakas tikai attālinamies un pēkšņi autobuss tiek apturēta nekurienes vidū - autobusu servisā. Uz jautājumu: “Whats going on?” šoferītis atbild - labojam busiku! Nē, nu tas ir skaidrs, bet cikos būsim, kur var pačurāt, kur var nopirkt ūdeni? Tas šajā nekurienes vidū nav iespējams. Es iešmaucu tumsā un pačurāju starp diviem autobusies - ou well, neko darīt! Turpmākais ceļš ir patīkami vēss un beidzot piebraucam civilizācijā - varam nopirkt kaut ko uzēst. Lemju par labu šokolādainiem donatiem.

Ar pamatīgu kavēšanos (2,5h) esam Melakas autoostā pēc pl.: 23:00. Izsaucam taksi un pēc 10 min esam savās nākamajās mājās - atkal bez loga, bet istabiņa tīri glīta un sakopta. Par četrām naktīm OYO D’yaya Hotel samaksājam 105 ringitus, kas ir 22,34€.

Duša, miegs! Čau!

17.06. - čau, Meleka!

Rīts tāds pavēls, bet steigties mums galīgi nav kur! Melaka ir maza, ļoti šarmanta, fifīga ostas pilsētiņa, kurā vēstures notikumu griežos ir sajaukušās pamatīgi daudz kultūras un arhitektūras pērles. Te ir dzīvojušies holandieši, portugāļi un briti, kas no sevis atstājuši katrs pa mazam kripucim pilsētas ielas plānojumos, celtnēs un parkos. Ķīnas, Taizemes un, protams, paši malajiešu kultūra visam pa virsu kā putukrējums kūkai. Ļoti eiropeiska, kičīga un kolorīta pilsēta.

Brokastīs mēs dodamies ēst uz pilsētas aktīvo daļu, kur restorāni, cafe un ēstuvītes ir uz katra stūra. Lemjam par labu “Baboon cafe”, jo atsauksmes ir vairāk nekā ļoti labas. Un patiesi - vieta ir maģiska! Tik skaists gadu desmitiem veidojies dizains ar koku saknēm, puķu podiem, vīteņaugiem un kopējo senatnīgo, bet tai pat laikā moderno pieskārienu. Ēdiens šeit nav no lētākajiem, taču nolemjam, ka šodien sāksim svinēt manu dzimšanas dienu un YOLO! Pasūtam super garšīgus, sātīgus, milzīgus burgerus un katrs pa kafijai - kopā par šo 91,3 ringiti, kas ir 19,5€. Izvirtības un maģiska atmosfēra vnk apbur. Negribas nekur doties prom! 

Pēc brokastpusdienām apmetam mazu līkumu pa pilsētu, bet ar virzienu uz mājām, jo vajag mazliet atpūsties pēc trakajiem burgerito un ārā ir elles karstums! 

Mums ir ļoti noveicies, ka Melakā esam tieši šajā dienās, jo uz slavenās Jonker street nakts tirgus ir tikai no 5dienas līdz 7dienai. 

Tad nu vakarpusē, kad saule jau norietējusi ejam skatīt Jonker street. Ieliņa ir pamatīgi pārvērtusies, ja salīdzinam kāda tā bija pa dienu. Tagad, jau tā šaurā vienvirziena iela, ir no abām pusēm ieskauta ar tirgotājiem, atstājot mazu gājēju taciņu pa vidu. Šeit var iepirkt visu ko sirds kāro sākot ar auskariem, atslēgu piekariņiem līdz dušas klausulēm, un protams, ēdiens - iesmiņi ar visa veida cīsiņiem un gaļām, kalmāri un citas jūras veltes, bumbiņas mērcē un garneļu lolipops, austeres, scallops, nūdeles un vēl miljons visa kā! Garšojam visu pēc kārtas, kas mūs uzrunā - vecrīgām līdzīgas bulciņas, pelmenīši, zemesriekstos apviļāti receklīši, slavenās dragon beard candy, pildītas vafeļbumbiņas ar krabjiem un cīsiņiem, dzeram  mango smūtiju un knapi spējam aptvert, kas notiek. Viss ir ļoti skaļš, cilvēku miljons un acis spēj tik šaudīties uz visām pusēm. Vakarā mums sazvans ar Turciju un pirmie apsveikumi man dzimšanas dienā!

18.06. - šodien ir stāsts par Anci

Man šodien ir dzimšanas dienaaaaa!

Mans 30tais dzīves gads katru dienu tika nodzīvots perfekti. Un šajā gadā ir tik daudz kas skaists noticis. Jau sākot ar piepildīto vasaru - mans 30tās dzimšanas dienas draugu pārgājiens, līgo svinības, laivu braucieni, lidojums ar gaisa balonu, leciens ar gumiju, izbrauciens ar jahtu un ekskluzīviem auto bez jumtiem, skaistā mammas dzimšanas dienas ekskursija ar autobusu, vecmeitu ballīte un neaizmirstamas kāzas. Pārgājieni, koncerti, ballītes, Liepāja ar draugiem, Tallina ar vīru un Berlīne ar draudzenēm. Visu beidzot Ziemassvētki, Jaunais gads, atlūgums un bezdarbnieki  Un tam pa vidu vēl un vēl, un vēl daudz skaistu notikumu, smaidu pilnu dienu un laimes mirkļu. Man nereāli patika būt apaļai trīsdesmitgadniecei, taču es kaifoju no tā, kā šogad mans cipars ir 31 un es esmu Malaizijā! Būs neaizmirstami, būs koši, būs skaisti, saulaini, būs daudz laimes prieka brīžu un būs maģiski 

Šī diena iesākas ar brokastu vietas samedīšanu, jo pie iecerētās The Daily Fix ir anormāli gara rinda, taču vēders jau sāk pieaugt pie mugurkaula. Apstaigājuši vēl pāris vietiņas, nosveramies par labu Limau Limau Cafe - šeit šeptē brālis ar māsu - brālis kolekcionē plates un mums fonā skan superīga, kvalitatīva mūzika no vilina platēm, savukārt māsa - ir bosiks, kas tur rūpi par visu pārējo. Īpaši mums tiek pagatavotas brokastis, bet nu - nekas īpašs un pa ļoti dārgu naudu - katram pa kafijai, divām olām, maizi un avokado pusīti sapiķojām 122 ringiti, kas ir 23,82€ un tas ir ļoooti dārgi.

Dodamies mājās pārvilkt apavus, jo mani konversi ir saberzuši kājas. Šodienas izklaide - brauciens ar kruīza kuģīti pa Melakas kanālu. Nu glīši, glīši - 40 min brauciens uz abiem ir  60 ringiti, kas ir 12,76€. Tad pastaiga gar kanāla malu un pusdienas lētā food courtiņā ar kebabu un pamatīgi asu tom yum zupīti ar mango padzērienu. Tālāk savus obligātos dienas soļus savācam ejot ar kājām līdz peldošajai mošejai, kur plāns ir sagaidīt saulrietu. Ejam tālu un ilgi, taču īsti pie kārotās mošejas netiekam - pati mošeja ciet un uz skata vietu mūs negrib laist. Mani un manā dzimšanas dienā kaut kur tagad izdomā nelaist? Nu nē! Es ar visām varītēm nošarmēju vecīti un tiekam neatļautā vietā uztaisīt bildes un pabaudīt uz 30 sekundēm saulrietu. Ar pēdējām telefona paliekām izsaucam taksi un braucam mājās.

Vakariņās dodamies uz street food ieliņu pēc austerēm un jūras ķemmītēm - garšīgi un padārgi. Svētku kūka ar garšīgu džina kokteili un Guinnes alu tiek nobaudīta anormāli dārgā GravyBaby Melaka (126,45 ringiti, kas ir 26,90€). Dienas budžets ir normāli pārtērēts un ielīst 60€ dienā mums Malaizijā neizdosies nu nekā! 

19.06. - tipiska svētdiena

Labrīt pusdienas laikā! Dodamies uz vienu no izslavētālajām Melakas ēstuvītēm - The Daily Fix. Vairāk nekā stundu stāvam rindā, lai tiktu pie galdiņa - tik populāra ir šī vieta gan tūristu, gan arī vietējo vidū. Esam pamatīgi izbadējušies un vienam jau galva griežas no bada. Pats restorāns brīnišķīgs - vienkārš, bet ar pārdomātu ēdienkarti un savu šarmu. Pasūtam benedikta oliņas, creamy nūdeles, sēņu zupīti un kafijas. Viss ir ļoooooti garšīgs! Pēc brokast-pusdien-launaga dodamies mājās un tur pavadam visu dienu darot neko. Vakariņās pasūtam no Grab food (tā pat kā Bolt food) nūdeles un ēdam skatoties Netflix “Iron Chef”. 

Rīt pirmdiena - pārbrauciena diena atpakaļ uz manu mīļo KL un pēdējā nedēļa Malaizijā!