Taizeme (pirmā nedēļa)

13.11. - gūti

Šodien nekas daudz nav rakstāms. Slimojam. Jūtamies kā kakuči. Bija ļoti grūta nakts, ļoti grūts rīts. Nenormāli sāp akls, deguns ciet, bet tai pat laikā tek kā Niagāra. Paelpot abi nevaram, naktī tad auksti, tad karsti. Viss slikti! Jurim vēl temperatūra. Izmocīti aizejam uz tuvāko vietu paēst brokastis. Visu dienu gulšņājam pa istabu. Vakariņās pasūtam ļoti garšīgu Domino’s picu un esam virtuāli ciemiņi dzimšanas dienas ballītē, Biķernieku ielā :)

14.11. - veseļojamies

Arī šodien nekas daudz. Brokastīs uzēdam putru turpat kur katru rītu un visu dienu pavadām pa gultu. Noguļam, kaut ko padarbojamies, tad atkal guļam. Juris aiziet uz veikaliem un aptieku. Nu - lēnu garu veseļojamies! Šitā nebija plānots - nemaz un pat ne mazdrusciņ! Bijām domājuši izbraukāt visas zīmīgākās vietas un apskatīt, kas mainījies Bankokā kopš šeit bijām iepriekš – 2017. gadā - pirms 5 gadiem! Bet - ķermenis ievieš savas plānu korekcijas! 

15.11. - pirmais izgājiens Bankokas ielās

Mēs laikam šajā viesnīcā (bez draudzīgā un smaidīgā indiešu onkuļa) esam vienīgie un tas nozīmē, ka kopējās dušas ir tikai mums diviem. Brokastiņas atkal paēdam turpat un ejam atpakaļ uz istabu. Šīs nepavisam negribas saukt par mājām, jo tā galīgi nejūtamies. Nav te labi un šo vietu laikam neieteiktu. Vienīgais kas te ir ciešams - lokācija! 

Pēcpusdienā izkasāmies no mājas un ejam strādāt uz Petit Peyton - ļoti interesanta kafijas vietiņa (un kā izrādās arī hotelis) ar skaistu dizainu, bet dikti dārga. 

Pēcāk ejam pastaigā pa krāsaino pilsētu. Acīs krīta zelta mājas - visur riņķī ir zelta tempļi, pilis, ministrijas un visādas citādas ēkas un statujas zeltā ar kruzuļu cakuļiem. Skaisti te ir, nav ne vainas. Arī jūtamies ļoti labi un tas priecē! Bankoka ir mainījusies, tas nu ir skaidrs (bet tai pat laikā nekas nav mainījies), taču kopējo sajūtu tas neietekmē. Pat uzlabo!

Izejam cauri Koh San Road - gandrīz neredz uzmācīgos ladyboy, ne miņas no ping pong šoviem vai uzvalku šuvējiem, bet iespējams esam krietni par agru. Visur apkārt parpalu veikaliņi, bižu, dredu un hennas taisītājas, kā arī marihuānas stendiņi. Šeit ir izveidots pat lielākais zālītes tirdzniecības centrs. Nemainīgi skaļā mūzika un iekšā saucēji - viss kā pienākas. Arī ceptie skorpioni uz iesmiņiem nav nekur pazuduši. 

Aizejam arī uz mūsu iepriekšējo dzīvošanas vietiņu un te gan iela ir kļuvusi citādāka- klusāka un mierīgāka. 

Līkums apiets, vakariņās uzēstas (šoreiz gan nevisai garšīgi, jo liekas pavārs bijis pārāk paviršs) un laiks doties uz istabiņu atpūsties.

16.11. - bīdām ģēlas

Ceļamies vēlu. Nakts jau vieglāka, bet klepus un iesnas turpina mocīt! Nejūtamies uz visiem 100% it nemaz! Slimojam un tas jau sāk kaitināt. Katru pārbraucienu mums ir kaut kādas problēmas ar veselību vai pašsajūtu! Šim ir jādara gals! Viss! 

Brokastis ejam ēst kaut kur citur nekā parasti! Nevisai veiksmīgi, bet Pad Thai un muslis ar jogurtu aiziet ka nemetas! 

Šodienas uzdevums atrast transportu uz Koh Samui! Sākotnējais plāns bija visu darīt pašiem, jo tā vienmēr būs lētāk, bet šoreiz izmantosim tūrorganizāciju, jo fiziski nav spēka un veselības cīnīties, kaulēties un meklēties! Lētākais pieejamais variants mums izmaksā 64,18€ uz abiem. Ellīgi dārgi!

Pasēžam vienā no kafenītēm un kārtīgi pastrādājam - avio lietas un piņķerīgās Indijas vīzas prasīja laiku un mazliet nervu, taču skrienot notikumiem pa priekšu - viss veiksmīgi un vīzas kabatā jau pēc pāris dienām!

Pāri ielai ieraugu salonu. Viss man vajag un viss! Gribu! Manikīrs un pedikīrs kā filmās ar vairākiem krēsliem rindā, masāžas atzveltni un čalojošām dāmām! Par visu darbu kopā samaksāju 13,55€ uz vienas no tūristīgākajām ielām. Man patīk!

Izstaigājam Koh San road, marihuānas lielveikalu, uzēdam asos papaijas salātus, vakariņās TomYum - labākais kas ēsts uzreiz aiz pašu gatavotās zupītes mājās … un vispār kopumā šeit jūtamies dikti labi! Bankokai nav ne vainas, liekas, kā atgriešanās mājās pēc 5 gadiem!

 

!! Istabiņa mums ir zem kuras katras kritikas. Neskaitot cieto matraci un kroplus spilvenus, virs galvas ir lampa, kas raustās kā psihiatriskās slimnīcas operācijas zāles apgaismojums no kādas šausmu filmas. Help!

2017. gada marts un 2022.gada novembris, Bankoka

17.11. - pārbrauciens uz Koh Samui

Izčekojamies no sava moku kambara un visu atlikušo dienu līdz autobusam sēžam brokastu vietā “Duklong”! Veselība ir daudz maz atgriezusies, paēdam, mazliet pastrādājam, taču lielāko daļu filozofējam, pļāpājam un analizējam! Tik ļoti silda mūsu stundām garās sarunas, kam punkta vietām vienmēr ir un būs bezgalības zīme! Atslēga, noslēpums? Varbūt! :)

Pie transfēra ofisiņa blakus veikaliņa iepērku vīraku un sveces - rīt taču Latvijai dzimšanas diena - jāsarūpē mazie svētki cik nu būs spēks un enerģija pēc nakts pārbrauciena!

Mūsu VIP limuzīns uz noslēpumaino salu - pilns ar ballēties gribošiem tūristiem, kas cigaretes vietā katrā vakariņu pauzē novelk pa zāļuka dūmiņam, un vājprāta ledains kondicionieris, ar kuru nācās cīnīties gandrīz visu brauciena laiku - vai nu mēs salstam un salūzušajos ventilācijas caurumos bāžam izēstas čipšu paciņas un lakatus, vai svīstam saunā, jo autobusa šoferis sadusmojies un izrubī kondišku pavisam! Tam visam bonusā neērtākie pasaules krēsli, kājas pie zemes pielikt nevar un dibens slīd nost no sēžas lauka! Lieki teikt, ka nakts nepagāja - katra sekunde vilkās kā mūžība! 

Turpinājums nākamajā dienā, jo realitātē mūsu “diena” par “nakti” ar gulēšanas sadaļu īsti nemaz nesākās! 

18.11. - pārbrauciena turpinājums un Latvijas dzimšanas diena

Visa nakts tika pavadīta ar mūziku, podkastiem un youtube! Mans beauty sleep tika papildināts ar 2h, taču Juris palika pavisam bešā! Kā saka mūsu mīļā krustmeitiņa - citureizīti!

Pirms saullēkta mums palūdz (ātrāk nekā citām reizēm) pamest autobusa (ne)viesmīlīgās telpas un mazu brīdi “atpūsties” kādā ēstuvē. Esam Surat Thani pilsētas centrā un jāgaida transfērs līdz ostai. No katra saburzītā tūrista nemanāmi (“tikai labu gribot”) tiek iekasēti papildus 5€ par taksi, kas aizvedīšot kur vien sirds kāro. Nu - arī mēs esam saburzīto tūristu katlā, jo sagurums ir ietekmējis uzmanību! 

Nu cik vēl tālu? Vai esam jau klāt? Nē! Vēl 1h brauciens ar busiņu līdz ostai, tad uzgaidām 30 min, tad 1,5h brauciens ar lielo kuģi līdz Koh Samui ostai, tad VIP busiks (40min) līdz mūsu izīres dzīvoklim un vēl apmēram 1h, kamēr sagaidām savu iekšālaidēju! Vājprāta sagurums - burtiski - jo širmis krīt ciet! Gaidīšanas stundu izmantojam pienācīgi - netālu no daudzīvokļu mājām ir tikko atvērusies maziņa ēstuvīte, kuru saimnieks ir grieķis ar savu sievu - krievieti. Brokastīs, 18.novembrī es ēdu siļķi kažokā (kam siļķes vietā vija lasis taču tā pat - garšīgi) un Juris - īstas gaļas pankūkas ar krējumu kā no “Lido”! Perfekti!

Tiekam dzīvoklī, aizvelkam aizkarus un nu laiks beidzot ir miegam! Kamēr vīrs šņāc, tikmēr man plakstiņi kā pielīmēti pie uzacīm. Miegs nevienā acī! 

Vakarpusē ejam iepirkt produktus svētku galdam! Menu sen jau kā izdomāts - atliekt tikai izstaigāt pusi pagasta un iztērēt milzum naudu, lai pie tā visa tiktu! Jā - izstaigāt, nevis izbraukāt, jo kaut kā visu nesamenedžējām kā vajag! Veikali un tirgus ir diezgan gabaliņu tālāk, sagurums un kopējie noietie kilometri pamatīgi nokausēja jau tā pēdējos spēkus! 

Ar krējumu mums neiet tik vienkārši kā gribētos, tāpēc to atpakaļceļā palūdzam krievu dāmai! Mums ar lielāko prieku uzdāvina mazu ķobzīti krējuma kā reiz priekš salātiņiem! 

Svētku vakariņas mums sastāv no ceptiem kartupeļiem, tomātu-sīpolu-krējuma salātiņiem, maisiņā mazsālītiem gurķīšiem un saldajā – skudru pūznis! Kā mēs bijām sailgojušies pēc šāda veida ēdiena.. ak! Visu noēdām pa tīro gardu muti! Super!

Vēl mazliet miera pīpes pirms gulētiešanas un tad seko saldākais miegs pasaulē!

19.11. - mājas diena

Sagurums, slimošana un pārbraucieni ir darījuši savu. Mostamies pl.: 13:00. Visu dienu pavadām savā dzīvoklītī un vnk atpūšamies! Pēc brokastīm seko pusdienas un pēc tam vakariņas saulrietā uz balkona. Pārtikas krājumus esam iepirkuši, līdz ar to var no mājas šodien ārā nelīst. Izklaidējamies ar seriāliem, filmām un paralēli internetā meklējam kādu īres māju, taču tas nav tik vienkārši kā liekas! Ir sezonas sākums un lielākā daļa mājiņu vai dzīvokļu ir norezervēti pat uz vairākiem mēnešiem! Izķemmējam facebook grupiņas, bookingu un airbnb, taču nekā! Nolemjam, ka rīt ir jāņem mociks un jābraukā apkārt skatīties un cītīgi meklēt kādu īpašu mājelīti tieši priekš mums un par normālām naudām! 

Vakars un puse nakts tiek pavadīta video sazvanā ar druškām ar visa veida pļāpām un filozofiju! Best!

20.11. - esam mājas meklējumos

Mostamies. Līst. Visi plāni kaķim zem astes.  

Bet neskatoties uz to man ir sagatavotas brīnišķīgas brokastis gultā ar garšīgāko olu kultenīti ever! Pusi dienas pavadām skatoties TV un guļot, bet šādi māja pati no sevis neuzradīsies un neatradīsies. Pēcpusdienā mazliet noskaidrojas, viss nomācies, bet tā pat riskējam, paņemam mociku un izbraucam aplīti ap rajonu. Šeit ir ļoti, ļoti skaistas palmas. Bet pagaidām tas arī ir viss. Sala ir skaļa, ceļi ir plati, mašīnu daudz un viss liekas tāds neizteiksmīgs. Pirmā pieturvieta - Thongson Beach, kur bungalo īpašniekiem pieder septiņi suņi un 4 lielas sarainas cūkas. Mums par pārsteigumu cūciņas dzīvo gluži tā pat kā suņi - kā mājdzīvnieki - nāk apskatīt un apošņāt kas tur atbraucis, glaužas pie kājām un grib lai pabužinā aiz austiņas! Super mega mīlīgi un pārsteidzoši! Šeit pie pludmales būtu laba dzīvošana, bet istabiņās nav virtuve, kas ir pats galvenais un noteicošais kāpēc vispār meklējam palikšanu.

Izbraucam vēl pāris vietas, bet nekā! Godīgi - esam mazā izmisumā. Jācer, ka viss būs labi un atradīsies kaut kas foršs un mums atbilstošs. Iekšējā ticība ir stipra! Būs labi!

Tad izbraucam vēl kādu līkumu un nokļūstam centra centrā - jopcik - McDonalds, Hooters, miljons tūristu no dārgiem resortiem un privātām pludmalēm, viss tik skaļš un nemīlīgs. Ātrāk prom! Šeit mēs noteikti negribam palikt! Pēc krievu dāmas ieteikuma atrodam lielo PromoCash&Carry Koh Samui stilā un braucam iekšā meklēt krējumu. Te ir briesmīgi auksti, ļoti daudz cilvēku un mežonīgi milzīga izvēle ar visa veida produktiem. Taču - esam šokā par cenām. Viss ir tik dārgs! Biju iedomājusies, ka šis mēnesis mums būs riktīgi taupīgs un lēts, bet spriežot pēc pārtikas produktu cenām - nekā lēta te nebūs! 

Vakariņās cepti kartupeļi, kam seko nakts sarunas ar ģimeni un draugiem!