Indija - apkopojums
Ir pieveikts liels un iespaidīgs aplis cauri, pāri un šķērsām ļoti lielai Indijas daļai, un tas viss gandrīz septiņās nedēļās (2022. gada 24.decembris, līdz 2023. gada 7.februāris). Šī valsts ir milzīga, spēcīga un pārsteidzoši maģiska. Nebaidīšos teikt, ka esam mazliet iemīlējušies Indijā, taču tai pat laikā visa kā ir par daudz. Zini, tā sajūta, kad dikti garšo, gribas vēl un vēl, bet ja kādā brīdī iekodies par daudz, tad sāk pamatīgi šķebināt! Šī mīlestība ir īsta, bet vienlaicīgi gribas novērsties, mazliet atpūsties un nomierināties. Jo…
Visas maņas ir pāruzbudinātas! Ir grūti!
Mutuļojošie cilvēku pūļi, draudzīgā un laipnā attieksme ar vēlmi izpalīdzēt mijas ar uzbāzību un nepatiku; nesaprotamā, haotiskā un sasodīti skaļā satiksme, kam turpat blakus ir bungādiņu plaisājoša indiešu mūzika, taču aiz stūra pilnīgs miers un dzirdama pat vāveru un papagaiļu čalošana; ziedu virteņu, vīraka, salda sīrupa, garšvielu un ceptas maizes smaržas mijas ar apčurātu betona sienu, izkārnījumu, samazgu un izpūtēju atgāzu aromātiem; garšu kārpiņas ikreiz gavilē no nevainojamā indiešu ēdiena, taču sirds lūzt par turpat blakus esošo nabadzību, izsalkumu, netīrību, atkritumu kaudzēm un briesmīgajiem dzīves apstākļiem, kādos spiesti dzīvot kā vecie, slimie un nevarīgie, tā sievietes un bērni - turpat uz ielām - netīri, nemazgājušies, ar pāris segām, vienu novalkātu apavu pāri, brāļa biksēm un rotaļlietu, kas ir gabals no trotuāra un kāda nodriskāta auduma lupata. Skaudri, sāpīgi un nemitīgi nākas norīt sevī asaru kamolu ar bezpalīdzības sajūtu.
Savvaļas dzīvnieki un arī mājlopi, putni un cilvēki - visi kaut kā vienkopus spēj sadzīvot, pielāgoties, taču vienlaicīgi ir jācīnās par katru kumosu, par katru dienu. Jāstrādā ilgas un vājprātā smagas darba stundas no saulrieta līdz saullēktam, jābūt mazliet nekaunīgam un galvas tiesu gudrākam par pārējiem. Izdzīvo stiprākais! Un … vienalga kurā kastā esi piedzimis - ir ļoti, ļoti, ļoti smagi, jāstrādā!
Visgrūtāk un sirds ir pilna brīžos, kad redzi visas pasaules netaisnību dzīvnieku, bērnu un vecu cilvēku sejās. Skaļi raudāts ir bieži, jo tik žēl un tik sāpīgi to visu redzēt un apzināt, ka tā ir līdzāspastāvoša dzīve un realitāte turpat mūsu dzīvēm un realitātei. Uz vienas pasaules. Tikai pāris km tālāk.
Cilvēku smaids, prieks un laimē mirdzošās acis par pašu mazumiņu; kopīgi uzņemts selfijs un kautrīgs pieskāriens; bērnu neizsīkstošā enerģija, interese un sajūsma par īso sarunu vai tik ļoti svarīgo rokasspiedienu. Labsirdība. Draudzīgums. Mīlestība un cieņa pret ģimeni. Un tam visam vienmēr pāri stāvošā ticība sev, saviem spēkiem un ticība kādai no savām dievībām. Ganeša, Višna, Šiva un neskaitāmie avatari - šo dievību leģendu spēku un pārliecību nekad neviens viņiem nevarēs atņemt!
Šis viss kopā ir TIK maģiski un TIK skaisti! Indiju nevar aprakstīt, to nevar izstāstīt!
Indija ir jāpiedzīvo, jāredz un jāsajūt!
…kam pēcāk bieži seko - “pag, man šito tagad vajag mazliet absaprast” :)
Nereti likās, ka staigājam, braucam vai laivojam caur kādas lielas pilmetrāžas filmas vai teātra izrādes dekorācijām. Ka esam kā skatītāji un vienlaicīgi režisori seriālam, kur viss notiek bez galvenajiem varoņiem un mazliet par traku īstenībai. Jo “tas taču tā nevar būt”, “vai tiešām es to redzu?”, “vai tas tiešām tā var būt?”
Brīžiem liekas, ka esam atbraukuši 140 gadus senā pagātnē, kur vienīgā atšķirība ir vājprātā daudzie motorizētie transporta līdzekļi un … principā tas arī ir viss!
Esam atzīmējušies populārākajās Indijas pilsētās un piepildījuši mazo sapni, par dalību indiešu kāzās, kas vēl mazliet vairāk atklāja tik ļoti dažādās un kontrastainās Indijas šķautnes. Paldies Abišekam un Dīvijai - viesmīlība un bolivudas dejas neaizmirsīsim nekad!
Vēl par kontrastiem runājot - negaidītu pārsteigumu mums sarūpēja Indijas ziemeļu daļa, jo no svelmīgajiem +34 grādiem Goa un Kochi, mēs aizlidojām uz netipisku aukstuma vilni Jaipurā, kas dienā mūs priecēja ar +14 grādiem savukārt naktī lika drebināties termo veļā un biezajās zeķēs pie +4 grādiem - apkure, kā noprotams, šeit nav ierīkota! Piedzīvojums! :)
Lai vai kā - beidzot savām acīm ir redzēta šausminošā un sirdi plosošā nabadzība, kam mierīgi līdzās pastāv greznā un varenā Indija ar zelta bagātību, brendotām drēbēm un augstāko kastu privilēģijām.
Šīs valsts apceļošanu vēl īpašāku padarīja mūsu brīnišķīgie ciemiņi - mūsu mīļie draugi, kurus tik ļoti gaidījām un bez kuriem galīgi nebūtu tas! Un galu galā - pirmais kopīgi sagaidītais Jaunais gads! Yes! :)
Paldies, Jums! Paldies par kopā piedzīvoto un pieredzēto!
Kādā blogā atradu ļoti trāpīgu rindkopu, ko mazliet pakoriģējot gribu atstāt šādi:
“Kā tu raksturotu Indiju, ja tā būtu persona? -
Indija ir kā skaista meitene ar brūnām acīm un gariem tumši brūniem matiem, kurā tu iemīlies no pirmā acu uzmetiena. Tu vēlēsies pavadīt visu savu dzīvi vienkārši vērojot viņas smaidu, skatoties uz viņas skaisto seju, un domājot par to, kas slēpjas viņas dziļajās noslēpumainajās acīs. Tu ļoti labi zini, ka viņai ir ēnas puse, viņai ir ļoti acīmredzami trūkumi, kas ik pa brīdim tevi ļoti satrauc, taču tas viss šķiet tā vērts, jo ikreiz, kad tu uz viņu paskaties, viņa liek tavai sirdij pukstēt straujāk!”
Maršruts: Mumbaja - Goa - Hampi - caur Bengaluru uz Kochi - Alleppey - lidojums uz New Delhi (no Kochi) - Jaipur - kāzas Bhopal - Varanasi - Agra - Vrindavan - Delhi
Papildus, ko izdalām atsevišķi:
- Vīzas ieceļošanai uz gadu - 78,81€
- Lidojums no Bankokas uz Mumbaju - 319€ uz abiem
- Apdrošināšana - € uz abiem
Must do no mūsu pieredzes:
⁃ Īsi un konkrēti - vienkārši braukt, redzēt, sajust un piedzīvot! :)
- Mumbai – milzīga, skaļa, netīra pilsēta. Mūsu pirma iepazīšanās ar Indiju. Pirmais kultūršoks. Garšīgais ēdiens. Graustu rajons, kāds no tirgiem, brauciens ar vilcienu, pludmales “šarms” un mazās ieliņas, lielā stacija, “dārgais” rajons, kino apmeklējums, hindu tempļi
- Goa – (North side) pārpildīta pludmale, “spāņu” pilsētas kvartāls. Labāk šeit nebraukt, jo no skaistajam pludmalēm ne miņas :)
- Hampi – brīnišķīgs mazs ciemats / pilsēta ar senatnu vesterna un vēsturisku šarmu. Tempļi, kas mijas ar lauku dzīvi pilnā apjomā. Mazliet Kambodžas Ankor Wat sajūta, bet pilnīgi citādāk. Indiskāk.
- Kochi – pilsēta drūma, bet Fort Kochi rajons ir krāsains, “garšīgs” un ar iespēju piedzīvot citu Indiju. Japanese fishing nets, shopping ieliņas, mazliet mākslas galerijas un street art
- Alleppey – mazā Indijas Venēcija, tikai zaļāka un piegružotāka. Nesteidzīga, mierīga, saulaina. Brauciens ar kuģīti, kaijaku.
- Jaipur – viena no Indijas Golden Triangle pilsētam ar unikālu arhitektūru un vājprātīgi daudz veikalniekiem. Iepirkšanās meka. Haoss. Visa kā mazliet par daudz. Bet noteikti must have, lai izjustu patieso Indiju. Kā filmās. Pils, sarkanā siena, Red Forts, Monkey temple.
- Bhopal – netūristiska un ļoti nabadzīga pilsēta, kurā piedzīvojām Abišeka un Dīvijas kāzas. No apskates vietām šeit nav nekā, bet iespēja redzēt (atkal jau) īsto Indiju ir ļoti unikāli.
- Varanasi – ļoti spēcīga un maģiska pilsēta. Šaurās un ar dzīvi pilnās ieliņas, govis, kazas, suņi, apgarotie fake priesteri, Gangas upes šarms, nabadzība, krāšņie tempļi, sakrāsotie bērni un burning ghats. Pilsēta, uz kuru dodas vecīši, lai pavadītu savas dzīves pēdējos, gadus, mēnešus dienas. Īstā Indija. Street Food.
- Agra – Taj Mahal kapenes krāšņums pa vidu neapskaužamiem cilvēku dzīves apstākļiem. Agra Forts.
- Vrindavan – Krišnas pilsēta, krišnaītu viens no reliģiskajiem centriem, pilsēta, uz kuru dodas atraitņi, ļoti, ļoti nabadzīga un jau atkal - īstā Indija. Maza, laipnu, gādīgu un jauku cilvēku pilna pilsēta.
- Delhi – visas Indijas bija mazliet par daudz. Neko no Delhi “labumiem” neredzējām. Next time!
Must eat no mūsu pieredzes:
- Paneer Tikka Masala
- North Indian Thali
- Garlic Naan
- Papadam
- Masala Tea
- Jeera rice
- Garlic Paneer (dry) - Hampi
- Masala / Cheese Dosa
- Onion Pakora
- Chilli Honey potato
- Lassi (Baba lassi, Varanasi)
- Street food at “Kashi Chat Bhandar” (Varanasi)
- “Chicken food” :)
- Sezonālie augļi (atklājums - gatava guava un papaija)
- Mumbai - foršais restorāns “Jeevan Restaurant”
- Saldie: Gulab Jamun (sīrupainās, cukurotās bumbiņas, ko vislabāk ēst ar saldējumu), Shahi Tukra (fried bread dippes in sugar syrup topped saffron flavored conde sed milk garnished woth dry nuts), Peda (saldā bumbiņa)
Noslēdzošās sajūtas: mīlestība, iekšējs piepildījums, sapratne, labsirdīgums. Vienmēr būt pateicīgam par to kas ir, nevis sūkstīties par to, kā nav! Jo mums ir tik daudz dots!
Es zināju, ka Indija mani kaut kā izmainīs. Tā arī ir, bet nodefinēt kas tieši un kā - tas nav iespējams (vai arī lai labāk tas paliek pie manis)! Paldies! Dziļā pateicībā!
Spēks, miers, mīlestība!
Komentāri
Ierakstīt komentāru