Taizeme #2 (otrā nedēļa) - katrs savā valsts malā
13.02. - makšķeres diena
Galīgi negribas celties un pat kaut kā fiziski nevaru piecelties, taču vīrs gan - augšā ar pirmajiem gaiļiem, enerģijas pilns un gatavs dienai! Šodien ir nolemts doties visas dienas makšķerēšanas pieredzē ārpus pilsētas - makšķernieks un viņa ne visai entuziastiskais asistents!
Kamēr es vēl sapņoju pēdējo sapņa sēriju, tikmēr Juris ir aizgājis pie Saulītes Nui pēc mocīša un enerģiski modina mani uz brokastīm! Laižam pa veselīgo uz miniatūra smoothie vietu, kur aizvakar nebija brīvu vietu un vakar meičuki bija paņēmuši brīvdienu! Trīs lietas labas lietas – šodien viens no trim galdiņiem speciāli kā priekš mums rezervēts! Pasūtam savas veselīgās bļodas un skatos viens meičuks ārā cītīgi gaida, kad atbrīvosies kāds galdiņš - mums divas sēdvietas brīvas - jāaicina piebiedroties! Ksenija ir no Krievijas, taču jau 10 gadus dzīvo Vācijā un ir super jauka un sirsnīga piedzīvojuma meklētāja, kas devusies četru mēnešu solo ceļojumā, kurā iekļauts mazliet Dienvidamerikas un mazliet Āzijas! Ilgi un dikti nopļāpājam, jo bļodas gatavo ilgi un kamēr tās izēd - arī ilgi, apmaināmies ar kontaktiem un sēžamies mugurā savam kumeļam (vīrs jau nepacietīgs).
Pēc kādiem 30km esam klāt - ezers, makšķeres, barība, tīkls - ej dari! Tieši tas kas mana makšķerniekam ir visvairāk vajadzīgs - lielas zivis un pašam iespēja darboties no A līdz Z!
Trīs, divi, viens un pirmā zivs ir pieķērusies gandrīz uzreiz kā tiek iemesta ēsma! Cīnās puika ar visiem spēkiem un pirmais lielais ruksis pēc 4min cīņas ir krastā! Uzmanīgi izceļam, izņemam āķi un saudzīgi ieliekam zivtiņu atpakaļ ūdenī. Viņas esot dzīvelīgas un šādas - gaisa peldes - baigi nekaitējot - nu … cerams!
Sazvanāmies ar Sūnām, jo redz pirmdienas motivācijai šāds loms un šāda nodarbe Mārtiņu varētu kārtīgi iepriecināt - un tā arī ir! Pievienojās Cukuriņi un mums ir “makšķerēšanas live ar Juri”!
Sajūsmā, priekā un aizrautībā pavadām visu dienu līdz pat kantora slēgšanai! Vīrs pliku torsu, slapju muguru velk un velk savus rekordlomus, es piepalīdzu ar zivs iemānīšanu tīklā un esmu galvenais operators miljons bildēm un video! Skaisti! Man jau arī diezgan patika - forši vērot, kā vīram deg acis un smaids no sejas neatstāja par katru copi un katru lomu! Prieks vairo prieku arī šādās izklaidēs!
Saulīte laižas uz rietu un mēs burtiski “tinam makšķeres”. Šāds prieks -
Braucam atpakaļ uz pilsētu un mums priekš paveras ļoti skaistas debesis, kur mākoņi deg sārtās un rozā liesmās! Vakariņās piemājas vietiņā ielokam fish&chips, tad seko garais, ilgais sazvans ar Islandes Lindu un laiks pie miera!
14.02. - katrs uz savu Taizemes malu
Ziņo Juris:
Ceļamies ap pl.: 7:30 uzēdam mūsu nopirktos roltonus un ar taksi braucam uz autoostu, kur atvadāmies, jo turpmākās padsmit dienas pavadīsim katrs savā piedzīvojumā. Pēc 4h brauciena esmu Chiang Rai. Viesnīca atrodas vien pāris minūšu gājienā, kurā ātri iečekojos, tur pat izīrēju mocīti pa 200 bātiem un braucu uz White temple. Pēc sarunas ar viesnīcas čali, saviem plāniem pievienoju Black house apskati.
White temple ir ļooti iespaidīgs - izstaigāju, sataisu daudz bildes un eju pusdienās ar skatu uz to. Man pietika ar 30 min, lai to apskatītu, bet ja būtu Ance, tad noteikti pavadītu pāris stundas ideālas bildes meklējumos. It is what it is! Pēc 40 min brauciena esmu pie Black house jeb Baan Dam, kas ir nevis templis, bet vairāk kā muzejs ar apmērām 40 dažādām ēkām, kas veidotas melnos un tumši brūnos toņos. Šeit atrodas dažādi mākslas darbi - no krokodilu ādām un gleznām, līdz milzīgiem galdiem un pat ziloņu skeletiem! Saulrietu braucu skatīties uz tiešām milzīgo Big Buddha, kura nokalniņā bērni ar kartona padibeņiem slidinās pa zāli tieši tā pat kā mēs bērnībā ar ragavām pa sniegu! Kad saule jau ir norietējusi braucu uz viesnīcu nolikt mocīti un eju uz vietējo tirgu vakariņās. Šodien vesela cepta zivs ar aliņu man vienam pašam - cepta zivs sālī ir must try Taizemē - vienmēr ir ļoti garšīgi. Sazvans ar tēti un Juri līdz vieniem naktī!
Ances komentārs: iesēžos savā VIP super ērtajā autobusā un mans ceļš uz Bangkoku var sākties! Guļu, klausos podcastus, skatos video un ēdu līdzpaņemtos graužamos! Man blakus sēž Georgs no UK, bet dzīvo ar sievu čīlieti Limā - video mākslinieks un operators vienā personā! Šobrīd viņš veido filmu par Mekongas upi un tās krastos sastopamiem cilvēkiem - kā cilvēks upi un upe cilvēku spēj ietekmēt un savstarpēji sadzīvot! Interesanti!
Vakarā esmu galapunktā, lieku somu uz pleciem un kātoju vairākus km līdz manam hostelim. Iekārtojos! Hostelis ļoti labs! Sāp galva! Negribas ēst, bet vajag! Apkārt ir vienas vienīgas korejiešu ēstuves (kas stāvgrūdām pilnas, jo ir Valentīns) vai dīvaini street food, ko man šādā stāvoklī nepavisam negribas! Atrodu suši un vēlāk take away paņemu picu, kas nav lielāka par manu plaukstu un maksā miljonu! Jāiet gulēt!
Ziņo Juris:
Guļu līdz pēdējam, pl.: 11:00 izčekojos, atstāju somas viesnīcā un braucu skatīties Blue Temple, kas atrodas vien desmit minūšu braucienā. Viņš vēl ir tapšanas stadijā, bet lielākoties jau ir pabeigts. Iespaidīgs, ar sīkām, pārdomātām detaļām, bet vakardienas Baltais templis likās iespaidīgāks - varbūt baltās krāsas dēļ! Esmu atpakaļ pie viesnīcas un ar kājām eju brokastpusdienās uz google maps izraudzīto vietu 30min attālumā, taču atnākot saprotu, ka man nepatīk un eju visu ceļu atpakaļ uz pilsētu. Atradis sev tīkamu vietu un paēdis garšīgas brokastis, dodos pēc somām un uz autoostu. Jau pl.: 14:30 braucu atpakaļ uz Chiang Mai!
No Chiang Mai autoostas ar vietējo taksīti pa 50 bātiem aizbraucu pie Nui tantes - Saulītes, kur tu nekad nevari zināt pie kāda numuriņa vai gultas tiksi. Šoreiz biju rezervējis tikai gultu, bet tiku pie atsevišķas istabiņas, ko grūti gan nosaukt par istabu - drīzāk pieliekamais, kur vieta ir tikai vienguļamai, ļoti cietai gultai un uz grīdas neliels laukums vienai somai. Viss! Apgriezties nav kur! Toties te ir garšīgas vakariņas, kas iekļautas cenā! Satieku Cukuriņus un trijatā ieēdam vakariņas, kuru laikā iepazīstamies ar Jonny no Austrālijas. Vārds pa vārdam un pēc pāris aliņiem, mēs ejam apskatīt naksnīgo pilsētu. Pa ceļam mūs neskaitāmas reizes uzrunā vietējās “dāmas” un aicinā iekšā ne tikai saucot un smaidot, bet arī rādot plikumus - lai tik nākam! Mēs abi pieklājīgi atsakām un meklējam vietu, kur mūs neviens nesauc iekšā un liek mieru! Atrodam mazu, foršu bāru, kur līdz pat pl.: 3:00 nospēlējam biljardu un izrunājam abu dzīves gājumu.
Ances komentārs: brokastis uzēdu turpat hostelī, jo tās ir iekļautas, bet diži daudz te nekā nav - maize un kkādi saldi smēriņi. Ārā līst. Izsaucu taksi un braucu līdz templim! Par pārējo - Vipassana rakstā!
16.02 - vēl viena diena Chang Mai
Ziņo Juris:
Mostos pl.: 12:00 un eju brokastīs pie Cukuriņiem. Izdzeru tikai kafiju, jo vietiņa baigi fancy un dārga, ejam pusdienās uz mums labi zināmu un lētu vietiņu, kur nu gan pieēdam pilnus vēderus. Cukuriņi palūdz spicy un dabūn tik spicy, ka abi sēž sarkani un mokās ar savu ēdienu! Pēc pusdienām pastaigājamies līdz boba tea vietiņai, izdzeram dzērienu un ejam atpakaļ uz viesnīcu gaidīt vakariņas.
Vakariņas šodien ir īpaši garšīgas ar dažādiem veģetāriem un gaļas ēdieniem un viss tiek apēsts pirms Cukuriņi ir atnākuši! Viņi izsalkuši, es pieēdies ;) ejam uz night market vakariņās. Pirmo reizi pagaršoju krokodila iesmiņu - garšo pēc vistas tikai ar nedaudz biezāku šķiedru. Vispār - garšīgi! Vakars ievelkas līdz pl.: 3:00, jo aizsēžamies vienā bāriņā spēlējot biljardu. Fun fact - bāri veras ciet pl.: 00:00, bet tas nenozīmē, ka nevar palikt ilgā - durvis ciet un viss notiek aiz atslēgas!
17.02. - lidojums uz Krabi
Ziņo Juris:
Visas brokastis noguļu, pamostos pl.: 12:30, sakrāmēju somas un visi trīs ejam uz ērtu vietiņu pavadīt laiku līdz lidojumam. Paēdam brokastpusdienas, Ieva paguļ un īsi pirms pl.: 16:00 ejam uz viesnīcu, lai brauktu uz lidostu. Nui mums sarunā bezmaksas transportu uz lidostu! Es tiešām nesaprotu kādēļ viņa mazgā veļu, dod vakariņas un vēl ved uz lidostām un autoostām un par to neprasot neko pretī!!!
Lidostā mums viss pa vieglo, pēc 10 minūtēm jau esam pie izlidošanas vārtiem un gaidām lidmašīnu. Pats lidojums bija ar gaisa bedrēm un gandrīz visu laiku vajadzēja būt savās vietās piesprādzējušamies! Ar busiņu mūs izvadā pa viesnīcām, vakariņās aizejam ieēst suši un gulēt!
18.02. - Krabi
Ziņo Juris:
Ceļos pl.: 9:30, kamēr Cukuriņi taisās, izīrēju mocīti par 200 bātiem un gaidu viņus “Mucha and Mellow” vietiņā, kur uzēdam garšīgas brokastis. Šodien izdomājam, ka brausim uz skaistāko Railay beach. Pēc 30 min esam atbraukuši līdz pludmalei, no kuras tālāk ar long boatiem par 200 bātiem braucam uz pludmali. Pēc 20 min brauciena esam beach, pirmo reizi ieraugot likās skaistāk, bet tā pat ir afiģet skaistums! Man interesē tikai snoorkel un ūdens tīrība, kas lika vilties, jo vairāk par 2-3 m neko nevarēja redzēt. Ap pl.: 17:00, sagaidījis atpakaļ Cukuriņus no izbrauciena ar SUP dēli, braucam atpakaļ un uzēdam vakariņas tur pat pie mocīšiem, jo pēc peldes ir mega liels izsalkums. Aizbraucam uz viesnīcu, man ir plāns izmazgāt visas drēbes pirms doties uz salu, jo noteikti tur tas nebūs tik vienkārši. Pēc veļas dienas eju satikties ar Cukuriņiem nakts tirgū, kur, sagaršojušies dažādas uzkodiņas, ejam uz viesnīcām gulēt! Atvados no viņiem, jo tiksimies tikai pēc dažām dienām.
19.02. - pārbrauciens uz Koh Tao salu
Ziņo Juris:
Pamostos pirms modinātājs ap pl.: 8:00, sakārtoju somas, izčekojos un aizbraucu atdot mocīti. Blakus uzēdu lētas brokastis un cenšos izsaukt taksi, taču nekā, neviens neapstiprina manu izsaukumu! Ar kājām eju autoostas virzienā ar cerībām atrast vietējo taksistu un pēc 10 min jau sēžu tajā. Autoostā ar vietējo palīdzību atrodu vajadzīgo kantori un gaidu savu autobusu. Izbraucam ļoti laicīgi! Gandrīz visi brauc uz Koh Samui vai Koh Phangan tikai es un viens meičuks brauc līdz ostai. Pēc trīs stundām esmu pie ostas un mani apbēdina, ka no šejienes neviens kuģis uz Koh Tao salu nebrauc. Meklēju rokā meičuku. Izrādās, ka viņai ir biļete nopirkta no citas ostas, tādēļ ar taksi pa 150 bātiem no katra braucam uz pareizo ostu. Pa ceļam taksists prasa vai mums jau ir biļetes, jo uz vietas nopirkt nav iespējams. Meičukam viss chill, bet man atliek cerēt, ka taksists nerubij fišku un tikšu pie savas biļetes. Ostā, protams, ka biļešu nav un man jāpierakstās gaidītāju rindā! Esmu otrais sarakstā aiz viena pārīša. Saka, ka jāgaida līdz pl.: 14:00 un tad jau redzēs, es jau domāju, ka kādēļ lai kāds kko atceltu, bet pieredze saka, ka viss būs labi. Uzēdu pie vietējās tantes mazu porciju ar roltoniem un dārzeņiem pa 50 bātiem, jo brokastu putra man vispār neiegāja un lielāko daļu nemaz neapēdu. Tā sēžu skatos vai ir uz rītdienu laiva pieejama - nav, meklēju viesnīcu - 500 metru attālumā ir par 19 eiro viena nakts, tas labi, “nebūs jāguļ uz ielas” es nodomāju. Ap pusdiviem sāku uztraukties un arī blakus pārītis tirinās. Sēžam un trijatā ceram uz labāko! Īsi pirms diviem atnāk dāma un saka, lai nākam pirkt biļeti! Tas tik bija atvieglojums un prieks manā sirdī. Par 750 bātiem tieku pie biļetes, ko kārtojot somas jau pēc pāris minūtēm pazaudēju! Tā ir kad visu gribi salikt pa kabatām! Un tagad saprotu, cik noderīgas ir tās ķengurenes! Eju atpakaļ uz ofisu un saku, sorry, sorry, bet biļete “fly away”. Man palīdz pārmeklēt visas somas un kabatas, laikam domā, ka es gribu kādu dabūt par velti uz laivas, taču pēc 10 min tieku pie vēl vienas biļetes, kuru ielieku uzreiz makā un visu laiku piedomāju, lai tas mistiski nepazūd. Iespējams uztraukums ar prāmja situāciju darīja savu! Tieku laivā, apsēžos un ar smaidu sejā braucu uz salu. Garām noiet meičuks, ar kuru kopā braucu uz ostu un nosmaida - “you made it” un es ar vēl lielāku smaidu - “yeeees”. Priecīgs pēc vairāk kā 3 stundu brauciena ierodos Koh Tao. Kopējais brauciens man izmaksāja 1400 bātus, kaut gan varēju onlinā nopirkt par 1300 bātiem - saucās skopais maksā divreiz!
Tā vienmēr ir, nopērk pa dārgo, saproti, ka varēji ieekonomēt, bet ja nenopērc, tad bez starpgadījumiem finišā netiec - un kā lai uzmin, kad un kā labāk darīt?
Iečekojos hostelī - ļoti foršs ar mīkstu matraci un vietu mantā. Apeju nelielu līkumu, uzēdu vakariņas un eju gulēt!
Komentāri
Ierakstīt komentāru