Taizeme #2 (trešā nedēļa) - Juris un ceļošana solo

20.02. - Juris. Koh Tao.
 
Mostos pl.: 9:00 un samainu gultu, lai atlikušās dienas nav jāložņā uz otro stāvu pa trepēm. Iekārtojos, salieku mantas, ko paņemt līdzi uz pludmali un eju brokastīs. Pēc tam vēl 30 min ar kājām līdz pirmajai pludmalei Freedom beach - par ieeju samaksāju 50 bātus. Vismaz labi, ka te ir ērti pludmales krēsli, kurā iekārtojos un eju snorkelēt. 
Ūdens nebija super tīrs un dzidrs, bet tā pat pēc ilga pārtraukuma bija patīkami redzēt ūdens pasauli. Pāris stundas nosēžu savā ļežakā, rakstu dieniņas un skatos kā cilvēki čilo un atpūšas. Kad apnīk rakstīt, tad aizeju uz netālo Shark Bay, kur it kā, ja paveicas, var ieraudzīt haizivis, es gan neko neredzēju, jo redzamība bija ap 2-3 metriem un jau pēc 15 min beidzu snorkelēt un gāju atpakaļ uz pilsētu. Pa ceļam vietējā restūzītī pasūtu kariju ar rīsiem, kuru vietā man atnes Tom Yum zupu, es pagaršoju pāris karotes un palūdzu tomēr samainīt, lai man nepiestāda lielāku rēķinu. Hostelī aizmiegu diendusā, jo vakarā plānoju izstaigāt pilsētu, bet nekas no tā nesanāk - lietum ir citi plāni! Pie savas mājvietas uzēdu vakariņas un eju gulēt! 
Šodien tā pa īstam saprotu kā ir būt solo travelerim - tev nav ar ko padalīties un pārrunāt dienas notikumus. Atliek tikai savā prātā pārcilāt redzēto, piedzīvoto un .. tas arī viss! 
 

21.02. - Juris. Koh Tao.
 
Mostos ap pl.: 9:00 un visu rītu čilloju pa savu gultu, jo ārā pamatīgi līst lietus. Kad sāk apnik mani pieticīgie apartamenti, eju ārā, sēžu pie hosteļa un skatos kā ūdens gāžas lejup pa stāvo ielu. Tur pat netālu no hosteļa aizeju brokastīs un arī lietus sāk pāriet. Pieēdies, eju pastaigā gar jūru un domāju ko darīt: vai iet tālāk advance niršanas kursos, vai arī gaidīt, kad atgriezīsies Ance un varam vienkārši baudīt niršanu ar fun divingu. 
Laiks šodien ļoti velkas, atceros, ka naktī sapņoju kā satieku Anci pēc Vipasānas kursiem un viņa, naudas taupības nolūkos, neatstāja ziedojumu! :) 
Aizeju atpakaļ uz hosteli pārģērbties, paņemt mantas un eju uz pludmali, bet šodien nevelk sauļoties. Tādēļ vienkārši gar salas krastu eju uz otru pusi, izeju caur kkādu fancy resortu - viegli ir būt baltam tūristam, jo neviens nejautā vai šeit dzīvoju! Aizeju līdz Tao Tong bay, kur man prasa 100 bātus, jo tas ir private beach - lai iet ieskrieties - eju atpakaļ uz pilsētu atrastu foršu vietiņu, kur parakstīt dieniņas. 
O Rendez Vous liekas baigi foršs otrais stāvs, kurā neviens nav. Paņemu koliņu sēžu un rakstu. 
Īstenībā ceļot vienam var būt tiešām vientuļi, nav slikti, bet ir vientuļi un nav ar ko aprunāties, pie tā laikam man vēl ir jāpierod! Tie visi small talk ar tikko iepazītiem cilvēkiem nav tas. It kā brokastoju kopā ar diviem meičukiem, kuri ir solo traveleri un nedaudz papļāpājām, bet tomēr gribas aprunāties ar draugiem un dalīties ar emocijām visu laiku. Nezinu, varbūt to varētu aizstāt ar dalīšanos soctīklos, bet tas galīgi nav mans, man pat īsti bildes negribas taisīt visas šīs dienas. Esmu viens ar savām domām :) 
Vakariņas ap pl.: 20:00 un mēģinu iemigt, sanāk tikai ap pl.: 4:00!
 

22.02. - Juris. Koh Tao.
 
Šodien eju uz Tanote Bay, par ko dzirdēju ļoti labas atsauksmes. Pēc kartes jāpiļī ar kājām kāda stunda. 
Paēdu brokastis, nopērku ūdeni, uzlieku podkāstu un jau pēc 45 minūtēm pa kalnainu ceļu esmu pie pludmales. Iekārtojos ēnā zem palmas un eju snorkelēt. Ūdens tīrs un silts - šeit var pavadīt visu dienu! Pieejama arī duša, kas ir ļoti patīkami, jo pēc peldēšanās man diez ko nepatīk sāļā jūras ūdens sajūta uz ādas. Pavadījis pludmalē pusi dienas un divreiz nosnorkelējies pa stundai, eju atpakaļ uz pilsētu un jau pēc stundas esmu atpakaļ. Ieeju dušā un saņemu ziņu, ka Cukuriņi ir jau atbraukuši uz salas. Visi satiekamies pusdienās un pārrunājam pēdējo dienu notikumus, par manu nokļūšanu šeit un cik ļoti viņiem patika Phi Phi sala. Vakarā saulrietu ejam skatīties uz Secret Bar, kurš ir 25 min gājienā no hosteļa skaistā kalna galā. Iedzeram pa aliņam, noskatāmies saulrietu un ejam atpakaļ uz pilsētu vakariņās. Es eju ar kājām, Cukuriņi brauc ar skūteri, viņiem tomēr laiks nav tik daudz un ātrāk ir jānokļūst galamērķī. Uzēdam kopīgas vakariņas un ejam gulēt. 

 

 
23.02. - Juris. Koh Tao.
 
Pamodies tā agrāk no rīta eju brokastīs un ar kājām dodos uz Shark Bay meklēt haizis. Nodzīvojies pa ūdens un redzējis tieši nevienu haizivi, sēžu krastā un klausos podkāstus par sportu. Pēc pusdienlaika arī Cukuriņi beidzot ir ieradušies un tagad jau trijatā ejam meklēt zivis un citus jūras iemītniekus. 
Pēc pusotras stundas esam krastā un dalāmies ar iespaidiem par redzētajām haizivīm. Ļoti iespaidīgi cik viņas var būt ātras un tai pat laikā mierīgas. Kopā redzējām kādas septiņas. Paēduši pusdienas, ejam uz Freedom Beach, kur iekārtojamies krēslos, cilājam dažādas tēmas sarunām un gaidām saulrietu. Es pa vidu nopērku Ancei biļetes no Bangkokas pie mums. Nevaru jau sagaidīt, kad atkal ceļosim kopā un varēsim dalīties iespaidos. Kad odu kodumi paliek neizturami, ejam uz viesnīcu dušā, pārģērbties, vakariņās un gulēt. Lai arī laicīgi aizeju gulēt, iemigt sanāk tikai ap trijiem!
 

24.02. - Juris. Koh Tao.
 
Izīrēju mocīti par 250 bātiem, ieleju 1l degvielas un braucu brokastīs tikties ar Cukuriņiem. Nesteidzīgi padzeram kafijas, uzēdam brokastis un dodamies uz mūsu pirmo pludmali - Mango Bay. Ceļš uz turieni ir, maigi sakot, bīstams - zemes ceļš ar izskalotiem ūdens srtaumes grāvjiem, gultnēs bedres, akmeņi un tas viss ir vai nu braucot no ļoti stāva kalna lejā vai arī ļoti stāvā kalnā augšā. Noliekam mocīšus un sākam savu kāpienu pa trepēm uz leju. Tiklīdz iedomājos, ka par ieeju nebūs jāmaksā, tā acu priekšā, nekurienes vidū, parādās maza būdiņa ar tanti, kura iekasē 100 bātus no personas. Ceļš līdz pludmalei ar kājām nav vieglāks kā tas bija ar mocīti - ir jāiet gar jūras malu, jālēkā pa lielajiem akmeņiem, bet skats, kas paveras, noteikti ir tā vērts! Kristāltīrs ūdens zilās krāsas toņos un neliela pludmale, kas ir tikai mums trim! 
Pēc kāda laika mūsu idilli sabojā lielās laivas ar daivingotājiem, kuri tur pat netālu no krasta apgūst jaunās zināšanas. Mēs saliekam savas pekeles un taisāmies uz Tanote Bay. Pa ceļam uzēdam pusdienas ar skatu. 
Snorkelējam un izbaudām atlikušo dienu. Šajā pludmalē var redzēt rajas, nelielas, bet tā ir bauda vērot, cik graciozi tās dzīvojas gar pašu ūdens grunti. Pa ceļam uz mājām vakariņas vēl vienā brīnumskaistā vietā ar skatu uz salu un tad jau tumsa ir klāt - braucam pa viesnīcām atpūsties un gulēt!

25.02. - Juris. Koh Tao.
 
Vakar vienkārši nevarēju iemigt un ne tikai vakar, bet arī iepriekšējās dienas ir ļoti grūti aizmigt, iespējams, par karstu?! 
Brokastīs satiekos ar Cukuriņiem un saprotu, ka spēki šodien nav ar mani, eju atpakaļ uz hosteli gulēt. Visu esmu nogulējis un pamostos tikai uz vakariņām, kuras ieēdu tur pat pie hosteļa. Un ne no kurienes dzirdu kā meičuks pa telefonu runā latviešu mēlē! Kas tāds ir retums! Tā nu iepazīstamies un pāris stundas nopļāpājam par mūsu piedzīvojumiem Āzijā. 
 

26.02. - Juris. Koh Tao.
 
Pamostos ļoti agri no rīta un pirmais ko izdaru, uzrakstu Ancei vai ir uz sakariem un kā ir pagājis meditācijas laiks. Pēc brītiņa sazvanāmies, viņa man visu izrāda kā ir dzīvojusi pēdējās un man smaids pa visu seju! Ar pacilātu garastāvokli eju brokastīs. Pēc garšīgām brokastīm sarunājam ar Cukuriņiem satikties pie pludmales, kas atrodas netālu no pamesta resorta. Tā nu es kājām, ar podkāstu ausīs un Cukuriņi ar mocīti, satiekamies pie norunātās pludmales. Ļoti maziņa un mājīga pludmale, kurā peldoties, snorkelējot un čilojot pavadām lielāko dienas daļu. Uzēdam vakariņas piemājas restorančikā un gulēt, cik nu tas izdosies, jo rīt jau astoņos jābrauc pakaļ Ancei! 
 
Ances komentārs: mostos kā ierasts pl.: 4:00 kam seko pēdējā rīta meditācija kopējā meditācijas hallē un mēs tiekam pie saviem telefoniem. Sajūta diezgan neaprakstāma, rokas trīc un nemiers, jo man nav ne mazākās nojausmas kas notiek pasaulē un manu mīļo dzīvēs visu šo laiku. Ar savām “slikto scenāriju” domām es diezgan labi esmu tikusi galā, bet tā pat satraukums bija! Istabu jau esmu puslīdz sakārtojusi, iztīrījusi, atliek tikai noņemt gultasveļu, iznest miskasti un salikt somās pēdējās mantas. Brokastis es ēdu ar asarām acīm, jo ieslēdzot telefonu lasu visas ziņas, kas sakritušas pēdējo 10 dienu laikā un mans mīļais vīrs ir parūpējies gan par jaukām, mīļām, atbalstošām ziņām, gan par manu nokļūšanu līdz Koh Tao. 
Ar autobusu tieku līdz Bangkokai, ar vilcienu tālāk līdz tirdzniecības centram, kur izrādās nav neviens apakšveļas veikals, a man ta vajag jaunas apenes :) Bet ja nopietni, pēc šī laika kopā ar sevi gribas būt sievišķīgākai, un, labākais ar ko sākt - jauna apakšveļa. Braucu tālāk ar autobusu uz nobukoto hosteli, mazliet atpūšos, tad pusdienu laiks ar picu, tad nedaudz pastaigājos, uztaisu manikīru, pedikīru un vakars klāt. Iepērku uzkodas nakts pārbraucienam, paēdu vakariņās super garšīgu Pad Thai un gaidu savu super ērto VIP nakts autobusu.