Taizeme #2 (ceturtā nedēļa) - Koh Tao

27.02. - beidzot tiekamies

Ziņo Juris: 

 

Pirms astoņiem jau esmu augšā un ar kājām eju pie Cukuriņiem pēc mocīša. Ostā gaidu ar saviļņojumu un satraukumu. Gaidu un skatos kā kārtējie tūristi ir atbraukuši un starp tiem meklēju Anci. Satiekamies! Bučas un apskāvieni ir ļoti cieši - šis mums ir ilgākais laiks, ko esam pavadījuši šķirti. Aizvedu Anci pie Cukuriņiem un pats braucu izčekoties no hosteļa, jo tagad paliksim visi vienā viesnīcā. Ance jūtas labi un ir gatava pludmalēm! Cukuriņi arī izkasās un aiziet!

Ar vienu mocīti braucam uz Tanote Bay - sākumā Čārlijs aizved Ievu, tad atbrauc man pakaļ un tad es braucu pakaļ Ancei. Patiesībā, ja gribas ieekonomēt kādu kapeiciņu, tad šis ir variants, jo sala nav liela un visi ātri varam būt pludmalē. 

Baigie viļņi un vējš - pasēžam, pasnorkelējam, papļāpājam un vienkārši baudām kopā laiku. Pusdienās vietējie taizemiešu ēdieni ar fantastisku skatu uz Tanote Bay pludmali. Saulrietu sagaidām Secret Bar ar kokteiļiem, sarunām un saulrieta fotosesiju dāmām. Pirms vakariņām Cukuriņiem ir savas darba lietas, savukārt mēs čilojam pa savu šiko numuriņu ar lielo balkonu. Es pēc divu nedēļas dzīvošanas pa hosteļiem esmu sailgojies pēc privātas telpas, savas dušas un labas kompānijas. Vakariņojam necilā vietiņā, kur gatavo un apkalpo tikai viena dāma. Ēdiens ir jāgaida ļoti ilgi, bet laiku var īsināt ar aliņu, ko vari pats paņemt no ledusskapja. Sagaidām ēdienu un varu teikt, ka te ir pats garšīgākais Massaman karijs kāds pēdējā laikā ir ēsts. Mēs esam pēdējie klienti un arī pati pavāre ir izsalkusi, tādēļ viņa, pa vidu savai teltiņai, uzkurina nelielu krāsniņu, kura ļooooti dūmo un mums ir jāmūk ārā, lai varam paelpot. Vakariņas ļoti garšīgas, bet ar piedzīvojumu! Vakarā sarunas turpinās pludmalē un, kad odu kodumi ir neizturami, pārceļamies uz mūsu balkona, kur nopļāpājam līdz pat trijiem rītā. 

 

28.02. - pēdējā diena ar Cukuriņiem

Ziņo Juris:

 

Pamostamies un brokastīs ejam ēst visgaršīgākās Benedikta olas EVER! Šīs ir labākās ceļojuma laikā un arī cena ir pieņemama - 125 bāti. Ļoti, ļoti, ļoti! 

Pēc brokastīm Cukuriņi paliek pastrādāt, mēs … uz slimnīcu - man jau vairākas dienas sāp auss un vajag pārbaudīt vai nav kkas nopietns. 

Šeit ir slimnīca un pat vairākas klīnikas. Vienā no tām lors ir pieejams uzreiz un kā izrādām man kreisajā ausī ir kkāda infekcija, nevaru līst ūdenī kādu nedēļu! Parakstos uz ausu pilieniem un ļoti dusmojos par to, ka nevaru darīt vienīgo lietu, ko vispār šeit var darīt - iet ūdenī, snorkelēt un daivingot!

Pēc standarta shēmas: viens mocīts - četri cilvēki, braucam uz Freedom beach, kur meičukiem ir foto sesija vairāku stundu garumā. Saule jau iet uz rieta pusi un mums jābrauc atpakaļ atdod mocītis un Cukuriņiem jāsavāc mantas no mūsu numuriņa. Pēc stundas viss ir izdarīt, mocīts atdots, somas paņemtss un mums ir pēdējās kopīgās vakariņas! Tikai tagad sapratu, ka mēs paliekam atkal divatā, visi draugi ir aizbraukuši, bet mūsu ceļojums turpinās. Ir ļoti žēl šķirties un atvadīties, jo šo divu mēnešu laikā ir tik ļoti pierasts darīt visu kopā! 

Atvadas pie prāmja - asaras, pēdējās bildes un apskāvieni. Mūsu draugi ir prom, mēs abi bēdīgi ejam uz viesnīcu! 

…Bet kopā pavadītais laiks bija neaizmirstam un pats galvenais - ir jau domas un idejas par nākamajiem ceļojumiem un piedzīvojumiem šādā, kolosālākajā, kompānijā!

1.03. - pirmais marts

 

Ir pagājis gads un viena diena kopš esam ceļojumā un prom no Latvijas. Cik ātri skrien laiks! Ak! Liekas, ka vēl vakar krāmējām visu kastēs un aizvakar tikāmies ar draugiem atvadu ballītēs. Bet gads ir riņķī un mēs esam tik ļoti izmainījušies! Esam kārtīgi atpūtušies, esam pieauguši, redzējuši un pieredzējuši pasauli un paši sevi! Tik daudz kam ir iets cauri, tik daudz kas pārdzīvots! Nevar to izstāstīt vai uzrakstīt. Šo sajūtu, šo brīvību var spēt saprast tikai tas, kurš ir darījis ko līdzīgu - kurš apgriezis ikdienu kājām gaisā, ieskatījies bailēm acīs, ar drosmi papēžos spēris soļus un gājis uz priekšu. Piedzīvot pasauli un redzēt to savām acīm, veidot atmiņas un stāstus - tas ir tas ko mums neviens, nekad nevarēs atņemt!

Skaisti. Forši. Prieks. Lepnums. Gandarījums pašiem par sevi. Kas tad citam asti cels, ja ne pats! Esam malači un vēl nekas nebeidzas! Šis, šī sajūta, ceru nekad, nekad nebeigsies: lai mums vienmēr gribas braukt, plānot, meklēt un būt! 

Komforta zona ir domāta tam, lai kāptu no tās ārā, lai cik nedroši, bailīgi, šausminoši, aizraujoši tas neliktos, tikai tas palīdz mums augt, attīstīties un palikt stiprākiem! 

Ar draudzeni Neziņu ir jāsadraudzējas, nav variantu! Un īstenībā viņa ir baigi foršā :)

 

Labs ir - atgriežamies pie dienas apraksta.

Brokastis esam sarunājuši ēst kopā ar Kseniju - meičuku, ar ko iepazināmies Taizemē, Chiang Mai. Uzēdam garšīgās Benedikta oliņas ar garšīgāko Holandes mērci pasaulē vietiņā “Zest”, izrunājām redzēto, plānoto un šķīrāmies kā draugi, kas noteikti vēl kādreiz tiksies. 

Pārējo dienu pavadām savā foršajā istabiņā mazliet bēdājoties par to, ka esam palikuši divatā un mazliet eksaitēti par to, ka drīz jau braucam uz Filipīnām.

 

2.03. - manam vīram dzimšanas diena

 

Jau otrā dzimšanas diena ārpus LV, otrā dzimšanas diena šajā lielajā Āzijas ceļojumā, otrā dzimšanas diena divatā starp palmām un kokosriektiem, pie tirkīza ziliem ūdeņiem. No rīta brokastīs ejam uz jau tradicionālo brokastu vietu Zest, kur atkal jau ņemam benedict olas tost ar holadies souce! Šis brokastu ēdiens, es domāju, būs mūsu jaunās iknedēļas svētdienu brokastu ēdiens, tikai lieta tāda ka jāiemācās tas pagatavot, vismaz kaut cik tuvu tam, kā ir šeit! Mierīga brokastu kafija, kam seko mierīga pastaiga gar tik pat mierīgo, bet ārkārtīgi tomēr skaisto Koh Tao pludmali. Šodien tāds filozofisks noskaņojums un nekur negribas steigties. Arī pats jubilārs tāds rāms un filozofiski noskaņots. Pusdienās (kas pārtop par pusdienvakariņām, jo laiks ir nepielūdzam un ir jau pēc pieciem), ejam uz diezgan (priekš mums) fancy vietu ēst dārgus burgerus. Pašaujam vaļā ar burgeriem - gan izskatījās, gan garšoja lieliski! Klāt alus, sarkanvīns un vakars var sākties. Esmu uzzinājusi, ka vienā no bāriem notiek melomānu prāta spēles taizemiešu stilā - rock hits bingo. Ne mēs baigiem melomāni, ne bingo spēlētāji, bet piedziedājumus zinām, kā noburdināt zināmākajām hita dziesmām, bet ai, ko nu - kad vēl ja ne tagad? Ejam un mēģinām! Bārs stāvgrūdām pilns ar tūristiem. Katram rokā alus vai kokteiļa glāze un puse no viņiem ņem dalību šajā roka bingo. Mēs neko neatpaliekam, aliņš ribās un aiziet ar shazam palīdzību darām ko varam! Kā mums gāja? Nu teiksim tā - mums labāk veicas mīlestībā ;) bet bija jautri un uzzinājām daudz zināmām dziesmām izpildītājus un dziesmu nosaukumus. Paldies Shazam aplikācijas veidotājiem! 

 

3.03. - plānošanas diena

 

Šodien pavisam mierīga, lēna un .. lietaina diena. Brokastīs ejam uz to pašu Zest pēc garšīgākajām brokastīm pasaulē, padzeram kafiju un kā jāiet uz māju virzienu tā sāk līt lietus, kās pāraug diezgan garā un ilgstošā lietusgāzē. Nolemjam, ka šodien būsim pa gultu un plānosim tālāko ceļojumu pa Filipīnām. Esmu jau piešāvusies un plānošana sanāk ātrāk nekā pirmajos mēnešos, bet Filipīnas ir īpaši izaicinošas. Ir tik daudz salu un tik daudz ko redzēt. Tas viss jāsaliek kaut kādā loģiskā secībā, kam vēl jābūt arī finansiāli izdevīgam un lai sanāk redzēt visu ko gribas budžeta variantā. Jo kad tad vēl pērsies uz šito galu?!

 

4.03. - pludmaļu diena

 

Šodien nolemjam, ka Juris man izrādīs visas šīs salas pludmales, kuras iepriekš pats redzējis un izbaudījis, kamēr es mācījos, ko nozīmē meditēt! Tad nu sēžamies kumeļam mugurā un laižam apgaitā. Pirmā ir Tanata bay - te jau pirms pāris dienām bijām kopā ar Cukuriņiem. Pludmale vietā, nekas nav mainījies. Izstaigājos no viena gala līdz otram, bet iekšā ūdenī vēl kaut kā negribas - viļņi lieli un vienai neomulīgi (labi, labi īstenībā viļņi vispār nebija lieli, man vienkārši vienai kaut kā bailīgi un Juris saka, ka baigi nekādu skaisto koraļu tur nēesot. Ticēšu viņam – nav, tad nav).

Nākamā - Shark bay! Te gan par spīti visiem viļņiem un straumei nolemju, ka man ir jāredz rifa haizivis, jo iepriekš tās te esot bijušas - kā teikt - atzīmē savu klātbūtni kaut vai lai atspēkotu pludmalei doto nosaukumi - Shark. Lieku masku uz sejas, pa nepatīkamiem akmeņiem varonīgi brienu iekšā ūdenī un nu tik būs, tomēr viļņi ir sakūluši pamatīgu duļķi, neko nevar redzēt, maska šodien svīst ciet, cilvēku arī padaudz - ai! Negribu! Juris gan dodas meklēt zemūdens piedzīvojumus, kamēr es baudu smiltis, vēju un sauli. Tad vienā brīdī nez no kurienes uzrodas divi skaisti iedeguši, muskuļoti aziātu puiši un profesionāls fotogrāfs. Abi modeļi no savām tarbiņām izvelk nāriņas asi - viens zaļu, otrs rozā un turpat pludmalē starp viļņiem, akmeņiem cenšas uztaisīt unikālas, tropiskas un seksīgas bildes. Nāriņu astes ir kā liela viena zeķe, ko abi puiši ir uzstīvējuši sev līdz nabai, kailu torsu un nedaudz ieveidotiem matiem, atspiedušies pret akmeni turpat pludmalē starp viļņiem un smiltīm smaida un cenšās. Jāsaka, doma nav slikta, bet no malas viss izskatījās mazliet amizanti! Viļņi tos nabaga nāriņas tērpos puišus mētāja katru uz savu pusi, ūdens šļakatas nepavisam neizskatījās seksīgi vai kā citādāk papildināja bildes noskaņu. Gāzelēdamies, acis no sālsūdens šļakatām berzēdami, smiltis no astes galiem tīrīdami, tā kādu krietnu pus h viņi visi tur trijatā cīnījās. Nezinu, iespējams viņiem patiesībā sanāca brīnišķīgas bildes, bet es ar smaidu sejā noraudzījos un nenogurdināmo pacietību un puišu savstarpējām simpātijām. 

Tālāk - Sairee beach. Tur vakara izskaņā gan es kārtīgi izsnorkelējos līdz kamēr ūdens atkāpās man līdz pat ceļgaliem. Vakariņas mēs šodien ēdām Chu Chu restorānā kopā ar Kseniju. Jā, to pašu! Padalījāmies katrs ar savu pieredzēto, noskaidrojām nākotnes plānus un saprotam, ka laikam šī gan būs pēdējā reize, kopš viens otru redzēsim kaut kad atkal - citā vietā un laikā. Tā ir šī ceļošanas burvība! Lai viņai viss izdodas! Superīga meitene! 

 

5.03. - Mango bay

 

Par spīti Ievas teiktajam, ka ceļš uz Mango bay ir briesmīgi grūts, tāls un bīstams - man tur ir jābūt un man tas ir jāredz, jo šī pludmale esot skaistākā uz Koh Tao salas. Sacīts darīts - pierunāju arī Juri un dodamies ceļā. Paēdam sātīgas brokastis, somās ieliekam pāris uzkodas un ūdeni, un braucam. Ceļš ir salīdzinoši tāls un ar katru km (un pēc tam metru) paliek aizvien sliktās, trakāks un briesmīgāks. Ceļš vairs nav izbraucams, noparkojam rumaku un tālāk ejam kājām. Karstums džungļu viducī ir pamatīgs - elle. Taka ir akmeņaina, ar saknēm, kalns augšā un lejā. Visapkārt sīc ārkārtīgi skaļi siseņi. Visi džungļu kukaiņi un radības dod skaļu fona troksni visā kopējā karstumā un mitrumā. Vispār – ekskluzīvi! Man kājās - protams, parastās šļopkas, kas izdomāja noberzt tieši visstulbākajā vietā. Klibodama un svīzdama kā trakākajā crosfit treniņā, esam klāt. Pludmale ir ārkārtīgi skaista.  To no abām pusēm ieskauj klintis un lieli akmeņi. Viena no skaistākajām. Te kādreiz ir bijusi glauna palikšanas vieta (uz kuru varēja nokļūt acīmredzot tikai ar laivu), bet izskatās, ka tagad kādus pāris gadus te ir klusums. Bungalo pamesti, izdemolēti un sašmulēti. Žēl ka tā - būtu bijusi brīnišķīga vietas. Droši vien kovid sekas. Visticamāk kovid sekas. 

Lielo akmens ēnā, atpūšamies karstajās smiltīs un mums izdodat pat iemigt viļņu šalkoņā un maigajās vēja skaņās. Šī vieta ir bagāta ar ārkārtīgi skaisto zemūdens pasaules daudzveidību - skaistu koraļu dārzu, ko paldies Dievam (vai kovidam) to nav izdevies nevienam sabojāt (pagaidām). Maska uz acīm un aiziet. Nav jau vārdos izsakāms tas skaistums, zivju krāsas un daudzveidība, koraļu formas un krāsas. Skaisti. Iespaidīgi un esmu pateicīga no visas sirds, ka man ir iespēja šeit būt. Lieki teikt, ka esam gandrīz vienīgie šeit. Vēlāk gan uz pēcpusdienu te sabrauca daivingotāju laivas, bet bija brīži, kad šis viss bija tikai mums vien! Un kas var būt labāks par garšīga, salda un sulīga mango apēšanu Mango Bay - pasaka! 

Velku savu bikini apakšu noberztajā kājā kā zeķi un sākam gājienu atpakaļ uz pamesto moci kaut kur džunglim pa vidu. Kāpiens bija tikpat smags kā turp, tā arī atpakaļ, bet veiksmīgi! 

Paēduši garšīgas vakariņas vienā no tuvējām vietējo ēstuvēm, dodamies uz māju un es gatavoju izturību un gaiņāju prom miega peli, jo sazvans ar draudzenēm Latvijā līdz pat pl.: 3:00 rītā ir svēta lieta!

 

6.03. - pēdējā diena Koh Tao 

 

Juris šodien pamostas ar sāpošu galvu, bet to ātri vien labojam ar pretsāpju tableti. Es tāda mazliet apdullusi no vakardienas pusnegulētās nakts, bet arī to labojam ar garšīgām brokastīm un kafiju. Izrādās, ka pa nakti esam saņēmuši apstirpinājumu Filipīnas vīzai. Viss droši un varam legāli iebraukt valstī. 

Šodienas plāns ir tāds, ka plāna nav. Šī ir pēdējā pilnā diena, kad mums ir mociks un kad varam izbaudīt Koh Tao salu. Jāizspiež pēdējā sula, pēdējais ko var. Tad tu mazliet pabraukājamies pa ceļiem, pa kuriem vēl nav braukts un izmetam līkumu līdz Ao Hin Wong pludmalei. Ļoooti skaista vieta pat neskatoties uz atkritumu čupiņām apkārt. Pasēžam, mierīgi pabaudām skaisto skatu, pludmali un lēnu garu braucam pusdienās. Freedom beach ir viena no skaistākajām un sakoptākajām pludmalēm, un tāpēc pēdējo snorkeli gribējās izbaudīt tieši tur. Laiskā atpūta līdz vakarpusei ļežakos tiek pavadīta šeit. Ūdenī nesanāk pavadīt ilgu laiku, jo mazās medūzas šodien izdomājušas iet uzbrukumā un sargāt zemūdens pasauli no tādiem kā es. 

Pašā saulrietā aizbraucam uz Secret Bar Koh Tao. Ar skatu uz okeānu, svaigu kokosriekstu un dārzeņu springroll, pavadām savu pēdējo skaisto vakaru šeit. Vakara otrā daļa mums paiet ar gastronomiskajām izvirtībām jo.. jāizmanto pēdējā iespēja kamēr vēl var! Par vakara notikumiem un noslēgumu - vēsture klusē! 

 

7.03. - braucam prom no salas 

 

Nu tad tā, no rīta ceļamies, veļamies, sapakojam ceļa somas, izčekojamies, paēdam brokastis Zest (jā, protams, to pašu ko vienmēr - benedikta olas toast ar holandes mērce - the best ever) un pēc tam ejam atpakaļ uz savu viesnīcas koptelpu. Nevienam netraucējot (un baigi arī neprasot atļauju) visu dienu pavadām sēžot vestibila balkona pufos ar skatu uz jūru, palmām, kuģīšiem un plānojam tālāko plānus - ko darīt, kur braukt, kā būt. Smieklīgs moments: sadusmojos uz Juri par to, ka Japāna un Dienvidkoreja ir vājprātā dārgas valstis - it kā viņš pie tā būtu vainīgs. Aizlidot varam, bet pārvietošanās, izklaides vietas, ēšana un dzīvošana 60€ dienā uz abiem nekā nesalīmējas. Negribam būt arī pārākie bomži. Stulbi, ka esot šeit šīs abas ekskluzīvās valstis ir rokas stiepiena attālumā, bet mūsu budžets un iekrājumi nav neierobežotā daudzumā. Lielais maks ir sācis sarukt un jādomā lētāki galamērķi. Nolemjam, ka viens no nākamajiem garajiem ceļojumiem būs Mongolija, Ķīna, ZKoreja, DKoreja, Japāna un Taivāna. Tas tad, kad būsim naudīgāki :) 

Mazliet žēl ka neienirām šeit un nesanāca aiziet uz muai thay cīņu, bet kopumā šī sala ir ļoti skaista un kaut kas jāatstāj arī nākamajai reizei. Priecājos, ka nolēmām šeit atbraukt un padzīvoties tik daudzas dienas. Super! 

Noķeram mirkli “šeit un tagad”, ko gribas iespiest atmiņā mūžīgi. Nu - cerams! 

Pusdienās braucam uz šikāku vietu Honey and Milk. Dārgi, bet garšīgi un ar vaibiņu! 

Viss - ņemam somas, iepērkam līdzi ēdienu un ejam uz nakts kuģi, kas mūs aizvedīs (aizpeldinās) līdz sauszemei. Uz kuģa tiekam iekšā kā jebkurš autobuss vai mocis, pa kuģa pakaļgala vārtiem, kas nolaisti un gatavi uzņemt savus nākamos pasažierus. Kuģa apakšējais stāvs ir paredzēts kravas pārvadāšanai un dažādiem transportlīdzekļiem, taču uzkāpjot augstāk mūsu acu priekšā paveras milzīga izmēra kazarmas - liela, dzeltena telpa, prakstiski viss klājs ir pilns ar daudz, daudz, daudz divstāvīgām gultām - katram ir savs matracis, spilvens, gultasveļa un plediņš ar ko apsegties. Gultasvietas ir numurētas. Esam gandrīz pirmie, izstaigājam visu kuģi krustu šķērsu, iekārtojamies savās gultās uz gulēšanu (jo nakts kuģītis tak - jāguļ) un gaidām, kad sāksim kustību. Šis ir ideāls pārvietošanās veids - tev ir naktsmājas un tu vienlaicīgi esi ceļā - laika un naudas ekonomija. Jārēķinās ar čakaru un nedaudz mazāk gulētas stundas kā ierasts arī ir garantētas. 

Viss - gaismas nodziest. Kuģis atiet. Guļam.

 

8.03. - no Champa līdz Bangkok

 

Kuģis apstājas pēc pl.: 4:00. Gulēts īstenībā ir ļoti labi, neviens nekrāca, netraucēja, nebļaustījās, tikai tas miega stundas varēja būt garākas. Ceļamies un veļamies, liekam somas plecos un kāpjam nost no kuģa. Tagad kāds brīdis agrā rīta stundā vēl pirms saullēkta jāpagaida turpat pludmales krastā, improvizētā nojumē, ofisā vai kā tamlīdzīga, kamēr atbrauks nākošais transporta līdzeklis - mini van busiņš un aizvedīs mūs līdz pašai Bankokai. Ar mums ir vēl kāda kaudzīte turistas. Kolīdz piebrauc busiņi tā mēs skrienam ieņemt labākās vietas, jo, mums garajiem, sēdēt pašā busiņa aizmugurē ir elle. No pieredzes zinām, ka vajag kā pirmajiem uzreiz ieņemt vietu aiz šofera - tur vienmēr vairāk vietas kājām - mazie prieki :) Tā skrējām, tā skrējām, ka uz galda atstājām savu mīļo ūdens pudeli. Vai tas uz atgriešanos? Dusmas un žēl vienlaicīgi - bija tik laba pudele un nokalpoja tikai gadu. Manas apgūtās iemaņas meditācijā ļauj nomierināties un nedusmoties ne uz sevi, ne Juri, shit happens kā saka :)

Busiks izbrauc jau uzreiz pēc pl.: 5:00. Braucam ilgi, ļoti ilgi, jau dupsis sāp, pa ceļam mazliet arī iemiegam un podcasti iet viens pēc otra kā karsti pīrādziņi.

Vienā no Bangkokas hosteļiem samaksājam 200bātus (kas ir 5€) un dzīvojamies priekštelpā līdz kamēr būs jādodas uz lidostu. Tādas nu ir tās pārbraucienu un pārlidojumu dienas. Var darīt pa dārgo, bet var arī pa lēto un mazāk ērtībām. Gultu mums nevajag, istabu arī nē, jo jāpavada tikai pāris stundas līdz vakara lidojumam. Bet vazāties pa pilsētu īsti neizgulējušiem un ar somām arī negribas. Šeit varam apgulties, pasnaust, uzlādēt telefonus un vienkārši pabūt mierā. Ir dušas, wc - viss ko vajag. Naudas taupīšanas nolūkos šis bija ideāls variants. Paēdam pēdējo Taizemes Tom Yum zupu, paguļam stundiņu un pl.: 21:00 taisāmies uz sabiedrisko autobusu. Mums paveicas un S1 atbrauc uzreiz (ne tā kā iepriekš, kad skrējām uz Mumbajas lidojumu) Esam laicīgi un lidostā vēl pat jāgaida gate open, viss labi, viss veiksmīgi, tiekam iekšā un gaidām lidojumu. Vakariņās svaigi aplieti roltoni (jo Āzijas lidostās vienmēr ir pieejams karsts ūdens) un paceļamies pretī Filipīnām jau pl.: 3:30. Yeeeee